Ugunsdzēsēji rīkojušies operatīvi un uz aptuveni 10 kilometru attālo vietu ieradušies deviņu minūšu laikā, taču koka ēku glābt nav izdevies. Pirmās nepieciešamības lietas ģimenei jau sniegtas.
Audzinot sešus bērnus un lēnām atjaunojot vecmāmiņas māju, Ošupes pagasta “Mētrājos” draudzīgi saimniekoja Ķeveru ģimene. Taču maija pēdējā dienā ugunsgrēks visu 21 gada laikā paveikto pārvērta krāsmatās.
“Mums nebija nekāda pils. Mēs ļoti lēnām, cik atļāva naudiņa, cēlām un ļoti lepojāmies ar to, kas mums bija,” saka “Mētrāju” saimniece Daiga Ķevere.
“Centrālā apkure bija, nu viss bija. Logi bija jauni salikti. Dēls bija paņēmis kredītu, uzcēlām te jaunu priekšnamiņu. Protams, kredīts vēl nav atmaksāts,” piebilst “Mētrāju” saimnieks Juris Ķeveris.
Uguns postījumos 110 kvadrātmetru platībā bojā gājusi teju visa iedzīve.
“Vieglāk laikam ir uzskaitīt to, kas nav aizgājis postā. Es ļoti novērtēju to, ka man draudzene no Lubānas atbrauca un pirmajā vakarā nejautādama iedeva naktskreklu un tīras apakšbikses, jo mēs palikām tā, kā stāvam...” atceras Daiga Ķevere.
Šobrīd Mētrājos par ugunsnelaimi liecina vien apdegušu baļķu kaudzes un pelnos atrastās mīļlietiņas. Lai nebūtu jāraugās uz krāsmatām, pāris dienu laikā ar neticami lielu radu, draugu un kaimiņu atbalstu viss novākts un satīrīts.
“Es tiešām nespēju neko citu, kā tikai katru dienu teikt paldies tiem cilvēkiem, un lielai daļai pilnīgi svešiem, par sapratni, par atbalstu, par to, ka mēs esam stipri,” saka Daiga Ķevere.
Atbalstu ģimenei nekavējoties sniegusi arī pašvaldība, piešķirot sociālo pabalstu un pagaidu mītni - dzīvojamo vagoniņu.
Ģimenei iekrājumu nav, taču jau šobrīd viņi ir apņēmības pilni celt atkal, kaut ļoti pieticīgu, bet savu māju.
Kuplo saimi pagasta ļaudis raksturo kā sirdscilvēkus, un viņiem var palīdzēt ar būvmateriāliem, finansiāli vai citā veidā.
