“Viņš ir ļoti runātīgs. Dalās ar visiem savā piedzīvotajā, savos novērojumos. Ja kaut ko vērtīgu ir redzējis, viņš par to paziņos visiem,” par Boiko stāstīja LNDM vecākais entomologs Jānis Dreimanis.
“Dmitrijs ir ļoti entuziastisks. Tā ir viena no viņa labākajām īpašībām. Tik ilgi nodarboties ar vienas sugas – ziemeļu gulbju – pētniecību, tur vajag lielu entuziasmu,” atzina LNDM vecākais entomologs Uģis Piterāns.
Boiko par putniem sācis interesēties jau mazotnē, tāpēc nav nekāds brīnums, ka vēlāk izvēlējies ornitologa profesiju. Palīdzējusi arī skolotāja, kura sākumskolā pamanījusi mazā Dmitrija interesi par dabu.
“Bērnībā vecākiem piederēja un joprojām pieder mazdārziņš. Tur bija dīķi, un vieni no pirmajiem gulbjiem, kas Latvijā ligzdo, ir paugurknābja gulbji. Vecāki gāja viņus barot ar maizi. Tagad nedrīkst barot gulbjus ar maizi, bet toreiz drīkstēja. Man ir bildes, kurās es esmu pavisam maziņš un baroju gulbjus. Tajā brīdī gulbji kaut kā zemapziņā iekrita,” stāstīja Boiko.
Tagad Dmitrijs ne vien veido ekspozīcijas un strādā ar apmeklētajiem Nacionālajā dabas muzejā, bet arī pēta ziemeļu gulbjus. Tos visvienkāršāk pazīt pēc dzeltenajiem knābjiem.
Ik gadu viņš kopā ar brīvprātīgajiem tos apgredzeno, lai pētnieki tos ērti varētu novērot citās valstīs dažādos gadalaikos.
“Mums pavisam nesen noslēdzās četru dienu ekspedīcija pa Kurzemi. Ziemeļu gulbjus gredzenojām. Tas ir viens no jautrākajiem un neparedzamākajiem notikumiem. Māksla ir salasīt komandu, tos cilvēkus, kas grib pa dubļiem skraidīt un četras dienas pabarot dundurus, odus un vēl kādu dēli,” atzina ornitologs.
Dmitrijam piemīt spēja sarežģītas un zinātniskas lietas izskaidrot vienkārši, visiem viegli saprotami.
“Darbs nav tikai no deviņiem līdz 17.30 piecas dienas nedēļā. Izejot ārā, tu vēro putnus. Tu nevari atslēgties – [ziniet] putni, manis nav, es šodien esmu Dmitrijs, nevis putnu speciālists. Cilvēki zvana pusē deviņos vakarā, sešos no rīta, vienalga, sestdiena vai svētdiena,” stāstīja Boiko.
Dmitrijam patīk, ka viņa darbā katru dienu ir kaut kas jauns. Nav garlaicīgi: “Tas ir dzīvesveids, un ar to ir “jāslimo”. Tam jābūt kaut kur asinīs, zemapziņā. Tev tas vienkārši patīk. Vismaz es nedaru visu par naudu. Ja man palūdz nometni novadīt vai lekciju nolasīt, bērniem kaut ko izstāstīt, es to daru, jo man tas patīk.”
