Interese par putniem Antrai sākās ar kādu mazu sarkanrīklīti: “Pirmsskolas vecumā mums bija sarkanrīklīte mājās. Es atceros – viņu ar miltu melnuļu kāpuriem baroja."
Bet nopietnāka interese par putnu vērošanu sākās aptuveni sestajā, septītajā klasē: “Tie, kam putni interesēja, tie tecēja uz gredzenošanas centru, saņēma pirmos gredzenus un drīkstēja gredzenot putnus. Ķēru mājās zīlītes, gredzenoju.”
Antra saka, ka liela ietekme viņas dzīvē ir bijusi tēvam – nopelniem bagātajam ornitologam Jānim Vīksnem, kurš jau kopš agras bērnības Antru sasaistījis ar dabu. “Man ļāva kaijēnus čamdīt un citus putnus čamdīt. Lieliska dāvana, ko man tēvs dzīvē uzdāvinājis: kad es biju kāds trešās klases skuķis, viņš bija sarunājis, ka saullēktā jābūt Bērzciemā, un toreiz mani paņēma līdzi jūrā. Pirmo reizi mūžā redzēju, kā nēģis ir piezīdies pie brētliņām. Un tas bija… ja neko citu dzīvē neesi redzējis, un tas, ko tev parāda, ir tik forši, tad var teikt, - viņš mērķtiecīgi audzināja zoologu.”
Arī Antras dēls savulaik aizrāvies ar dabas pētniecību, tomēr galu galā aizgājis tēva pēdās un pievērsies fizikai.
Viena no Antras galvenajām pētniecības jomām kopš 1984.gada ir ziemojošo ūdensputnu skaitīšana, kas parasti notiek janvāra vidū. “Mēs skaitām visus ar ūdeņiem saistītos putnus. [Putnu skaitīšana] prasa laiku, tāpēc, ejot skaitīt putnus, ir labi jāapģērbjas un liekas bikses neskādēs,” stāsta pētniece.
Lai gan ūdensputnus Antra skaita jau vairāk nekā 30 gadus, atmiņā visspilgtāk saglabājusies putnu skaitīšanas diena, kas sakritusi ar 1991.gada barikāžu laiku. “Kolēģi sēdēja Dzirnavu ielā barikādēs, dāmām teica – jūs sēdiet mājās. Bet es mēģināju kaut kā izmisīgi veikt uzskaiti… Mēs mēģinājām kaut kādus caurumus aizbāzt. Tad, saulei rietot, tur bija Stellera pūkpīļu bariņš pie Mērsraga. Tas ir tāds ar mani spilgtākais, kas ir bijis,” atceras pētniece.
Iespēja vērot un dalīties ar novērojumiem
Lai putnu skaitīšanā iesaistītu vairāk putnu pazinēju un atvieglotu datu apmaiņas un apstrādes procesu, "Dabasdati.lv" ir izveidojuši speciālu platformu, ar kuras palīdzību cilvēkiem iespējams piedalīties tik nozīmīgajā ūdensputnu skaitīšanā. Atliek vien izveidot savu profilu un atrast piemērotu vietu putnu vērošanai.
“Ja tā nolūkotā vieta ir kartē, tad tā mums iepriekš kaut kad bijusi zināma. Ja tā vieta ir zaļa, tad kāds jau tur ir pieteicies. Ja tā vieta ir zila, tad tur neviens šogad vēl nav paspējis pieteikties. Tad, kad putni ir saskaitīti, tad cilvēks iet uz ''Dabasdatiem'', ielogojas ar savu profilu un var ievadīt datus. Ir iespēja arī nofotografēt un pievienot attēlu,” stāsta Antra.
Šāda ūdensputnu skaitīšanas datu starptautiska apkopošana ļauj izdarīt secinājumus gan par putnu mājvietām, gan to migrācijas paradumiem, kā arī sniedz priekšstatu par klimata izmaiņām. “To izmanto, lai novērtētu populāciju stāvokli visā areālā, jo tā, saliekot visas valstis kopā, mēs varam īsti saprast, kas ar sugu notiek. Ne par velti šis pasākums ir kā valsts monitoringa sastāvdaļa. Reizi sešos gados katrai valstij ir jāziņo Eiopas Savienībai: kas jums dzīvo, cik daudz jums dzīvo,” stāsta pētniece.
Tā kā šogad ūdenstilpnes nav aizsalušas, ziemojošo ūdensputnu skaitīšana ir daudz sarežģītāka, jo tie nekoncentrējas vienuviet, bet gan ir izklīduši barības meklējumos.
Tieši putni mēdz būt tie, kas reizēm Latviju saista ar otru pasaules malu. “Situācija Latvijā nav atraujama no situācijas visā areālā. Pat ir nozīme, vai stāda kokus ar lielākām lapām vai mazākām – lielākām lapām vairāk kukaiņu, un tas novārgušais migrants dabūs paēst.
Tāds sīkums kā Sahāras pierobežas koku lapu lielums ietekmē mūsu putnu populācijas,” norāda Antra.
Un tas tikai vēlreiz apliecina, ka cilvēks, dzīvnieki un vide ir nešķirama savienība. Arī šogad Antra krāmē ceļa somas un jau šajās brīvdienās dosies vairāku dienu pārgājienā gar jūru, kur, kā ierasts, skaitīs ziemojošos ūdensputnus.
