Panorāma

Panorāma

Panorāma

Veikta kratīšana «Baltic International Bank»

Valentīnei Lasmanei - 100

Okupāciju lieciniecei un bēgļu laivu sakarniecei Valentīnei Lasmanei – simtā jubileja

Viņas liktenis ir līdzīgs Latvijas liktenim. Pirmdien, 16.maijā, 100 gadu jubileju svin Valentīne Lasmane. Viņa ir viena no nedaudzajām sievietēm, kura vācu okupācijas laikā līdzdarbojās nelegālās Latviešu Centrālās padomes bēgļu laivu organizēšanā uz Zviedriju. Pēc kara, dzīvodama Zviedrijā, Valentīne aktīvi aizstāvēja padomju politieslodzīto Lidiju Lasmani-Doroņinu.

Valentīnes Lasmanes draugi pulcējās Nacionālās bibliotēkas korē, simboliskā vietā, no kurienes var redzēt, kā kuģi aiziet jūrā. Arī Valentīnei liktenis bija lēmis doties pāri Baltijas jūrai un pamest Latviju uz mūžu. Viņa dzīvo Stokholmā, un arī šodien jubilāre sveicējiem māja no otra krasta.

Tik piesātināts mūžs, kāds ir viņai, ir reti kuram.  Otrā pasaules kara beigās jaunā skolotāja iesaistījās pagrīdes darbā Latvijas Centrālajā padomē, ko izveidoja profesors Konstantīns Čakste, lai pretotos PSRS un Vācijas okupācijas režīmam un uzturētu neatkarīgas Latvijas ideju.

Valentīne bija sakarniece Ventspils grupā, kuras uzdevums bija organizēt slepenu laivu satiksmi ar Zviedriju. Viņa meklēja laivas, slēpa cilvēkus un uzturēja pagrīdes raidītāja sakarus ar otru krastu. Ar Ventspils grupas atbalstu uz Zviedriju aizbrauca apmēram divi tūkstoši bēgļu.

Latvijas Televīzija ar  Valentīni tikās pirms diviem gadiem, kad tapa  raidījums “Aculiecinieks”. “Mans uzdevums bija šifrēt tās telegrammas, kas atnāk no Zviedrijas un nodot telegrammas atkal sašifrētas raidītājam. (..) Laiva pati par sevi nevar pie krasta pienākt, tā pienāk zināmā attālumā un signalizē. Un tad ir jābūt pretī signālam, kas tumsā var pateikt, ka signāls ir uzņemts. Parasti uz to laiku jau bija cilvēki, kas grib tikt uz to lielo laivu. Viņi tur krastā klusībā sēž,” toreiz stāstīja Lasmane.

Starp sveicējiem ir arī padomju laika disidente Lidija Lasmane-Doroņina, kuru trīs reizes notiesāja par pretpadomju darbību. 80 gados Valentīne izvērsa skaļu starptautisku akciju, iesaistot cilvēktiesību organizācijas, līdz panāca Doroņinas atbrīvošanu un politiskā patvēruma piešķiršanu Zviedrijā. Ar tā saukto „Lidijas lietu” toreizējā Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere runājusi ar Mihailu Gorbačovu.

“Jebkura pateicība būt par lētu. Nezinu, kā viņai pateikties. Viņa spēj sevi pilnībā upurēt,” saka Lidija Lasmane-Doroņina.

“Tie bija cilvēki, kas uzauguši pirmās brīvvalsts laikā, kuri nebaidījās riskēt, kuri nedomāja,  kas būs, bet darīja un pauda savu dzimtenes mīlestību. Tas ir labs piemērs mūsdienu jaunajai paaudzei, skatoties uz Valentīni kā tolaik jaunu drosmīgu, sievieti,” saka Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.

Valentīne Lasmane mācījusi zviedriem latviešu valodu, rakstījusi grāmatas un  dokumentējusi laivu bēgļu liecības. Par viņas darbību bēgļu laivu kustībā stāsta Pētera Krilova dokumentālā filma “Uz spēles Latvija”. Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” simtgadnieci godināja arī ar viņas atmiņu publikāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti