Ar Covid-19 saslima visi ģimenes locekļi. Vissmagāk saslima mamma. Viņa arī pastāstīja par pieredzēto:
"Ar ko mēs saskārāmies pašā sākumā...
Kādu nopēlumu saņēma tie vecāki, kuru bērni pirmie saslima! Mēs redzējām, kas tiek rakstīts vecāku grupās.
Bija vecāki, kas atbalstīja, un bija, kas nopēla... Kā tas varēja notikt, ka kāds ir saslimis un bijis skolā ar Covid-19? Es pati saskāros medicīnas iestādē. Man bija nosūtījums uz atkārtotu plaušu rentgenogrammu. Ģimenes ārsta norīkojumā bija ierakstīts "pēc izslimota Covid-19". Tika sacelta brēka reģistratūrā, ka mani nepieņems, ka man ir jāuzrāda negatīvie testi."
Abi vecākie bērni vīrusu izslimoja salīdzinoši viegli.
"Dēlam, kuram bija pozitīvas analīzes, tikai divas dienas bija nelielas galvassāpes, nelielas kakla sāpes, un nedaudz pāri 37 grādiem. Un viss. Meitai iesnas turpinājās ilgi," stāstīja sieviete.
Augstā temperatūra – 39 grādu temperatūra – mammai turējās desmit dienas. Kad palika pavisam slikti, viņu nogādāja slimnīcā.
"Nav jau zāļu. Ārstē simptomus. Man bija temperatūra, galvassāpes un slikta dūša. Prasīja, kam es gribu zāles. Bija grūti izlemt, vai es gribu, lai man nodzen temperatūru, vai ne. (..) Kā es apgūlos, tā man cēlās temperatūra. Tad es atradu variantu – es staigāju, un man uz skausta ir mitrs dvielis. Tā es vairākas dienas ņēmos ar tiem dvieļiem, un paralēli gāja antibiotikas," atcerējās sieviete.
Vienīgie cilvēki, kurus ģimene sastapa, bija policisti.
"Mēs esam lauku mājā, un mums tā piebraukšana netraucēja. Viņi ieslēdza savas bākugunis. Mums bija zvans, mēs visi atrādījāmies. Policisti katru reizi apvaicājās, vai nav vajadzīga palīdzība, vai mums ir, kas atved ēdienu.
Bet es iedomājos, ja tas ir Rīgā, kur kaimiņi uz tevi skatās, tā cilvēka dzīvoklim iet ar līkumu," sacīja Covid-19 izslimojusī.
Abi vecākie bērni atgriezušies skolā. Par viņu slimošanu klasesbiedri zina, jo klasē slimoja vēl vairāki bērni. Mazākais bērns gan izlēmis nestāstīt par slimošanu ar Covid-19, jo viņa skolas biedri par to nav zinājuši.
"Mazākajam skolā nezināja, un es teicu, lai izlemj, ko darīt – vai teikt, vai neteikt. Jo tā reakcija var būt dažāda. Var negribēt tev sēdēt blakus. Var daudz ko jautāt. Vai tu gribi to uzmanību?" norādīja mamma.
Epidemiologi tā arī neatrada atbildi, kur ģimene inficējās. Iespējas bija divas – tētis bija lidojis caur vairākām lidostām, bet bērniem saslima klasesbiedri.
"Jāpieiet nopietni tiem noteikumiem. Par pašizolāciju, par nepulcēšanos.
Ja mēs saslimstam, mēs nezinām, kā tas var būt. Lai arī bērni ir izslimojuši, mēs jau vēl nezinām, vai tas ir laimīgi beidzies. Un pieaugušajiem tas ir katra laimes vai nelaimes stāsts.''
