Rīta Panorāma

Romā kādas amatpersonas auto atrod spridzekli

Rīta Panorāma

Asins krājumi pirms svētkiem. Intervija ar VADC direktori Egitu Poli

Viesturs Ķerus. Pilsētnieks, kurš kļuva par ornitologu

No Ziepniekkalna puikas par ornitologu. Viesturs Ķerus joprojām pasauli izzina ar bērnišķīgu prieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ornitologs Viesturs Ķerus bērnībā dzīvoja Rīgas nomalē, Ziepniekkalnā. Tas nav viņam traucējis kļūt par ornitologu un profesionālu, kompetentu dabas aizstāvi, kurš cenšas likumdošanas procesā vienmēr pievērst uzmanību apkārtējās vides interesēm.

Ķerus ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs. Par putniem viņš sācis interesēties jau no desmit gadu vecuma, vēl kā mazam bērnam izzinot apkārtējo pasauli.

“Bērnība man bija pilsētā. Tas ir labs apliecinājums tam, ka par dabas pētnieku var kļūt arī pilsētas puikas,” atzina Ķerus. 

No putnu drauga par ornitologa viņš savulaik kļuva, piedaloties dažādos brīvprātīgos pasākumos, kur bija nepieciešams vērot, arī skaitīt putnus.

“Viesturs Ķerus ir neticama veiksme visai Latvijas putnu pētnieku kustībai. Viņš spēj vienlīdz kvalitatīvi apvienot gan nopietnus zinātniskos pētījumus, gan visai kvēlu, kaislīgu un emocionālu un – galvenais – profesionālu cīņu par dabas aizsardzības interesēm par Latvijas mežu saglabāšanu. Līdztekus tam Viesturam ir lielisks talants rakstīt, uzrunāt sabiedrību,” sacīja zoologs Ingmārs Līdaka.

Viesturs Ķerus ir gana aktīvs arī sociālajos tīklos, neatsaka savu palīdzību interesentiem, kuri tikai sper savus pirmos soļus putnu vērošanā.

Lielākā daļa viņa ikdienas paiet nevis dabā, kā to varētu iztēloties, bet gan sēžot pie datora. Tas ir darbs ar datu apkopošanu, dabas aizsardzību un dažādu lēmumu ietekmēšana, aizstāvot vides intereses.

“Dabas aizsardzība ir smaga un nepārtraukta cīņa. Reizēm arī augļus darbam īsti no malas nevar novērtēt.

Kolēģis no citas valsts man teica, ka reizēm labākais sasniegums ir, ka situācija nekļūst sliktāka. Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kur gribēja panākt, lai varētu cirst jaunākus mežus, pagaidām nav panākti,” atzīmēja Ķerus.

Kā jau liela daļa ornitologu, arī Viesturs uzmanību pievērsis kādai sev interesējošai putnu sugai: “Tā ir sanācis, ka pupuķi ir mani īpašie putni. Ar tiem es nodarbojos brīvajā laikā. Gan tāpēc, ka Ādažu poligonā darbadienās ir karavīru mācības un brīvdienās ir lielāka iespēja tikt iekšā, gan tāpēc, ka pupuķis nav ļoti būtiska putnu suga, ja mēs domājam par dabas aizsardzību Latvijā. Viņš ir reti sastopams, bet tāpēc, ka viņam esam ziemeļu zeme. Mums nevarētu viņu būt daudz”.

Lai gan pavadīt laiku dabā, pētot un klausoties putnus, tagad ir krietni mazāk laika nekā agrāk, viņu joprojām sajūsmina ornitologa profesija: “Tas, kas ir aizraujoši, ir joprojām bērnišķīgais prieks izzināt pasauli. Kļūstot par profesionāli šajā jomā, protams, burvība mazliet notrulinās. Putni, kas likās neticami skaisti bērnībā, – ja tu strādā ar viņiem ikdienā, pie tā pierod. Bet vienalga interese par likumsakarībām dabā saglabājas. Tā arī ir viena no lietām, kas raksturīga bērniem un ko pieaugušie pazaudē. Bērni skatās plašāk. Es tagad runājos ar tevi, un es klausos, kas te dzied riņķī. Pieaugušie skatās uz pasauli ļoti šauri un neredz lietas, kas nav viņiem primāri vajadzīgas. Tas ir darbs, mājas un dzīve tādā kastītē."

Ķerus arī atzina, ka viņam būtu grūti dzīvot ārpus Latvijas. Citur mežu ir mazāk un no rīta ļoti pietrūktu putnu dziesmu aiz logiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti