Pēc skolas pabeigšanas Andrejs Kolotovs tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā. Laikam armija viņam iepatikās, tāpēc savu dzīvu turpmāk arī izlēma saistīt ar profesionālo militāro dienestu un Militāro policiju.
Kolotovs savulaik strādājis valsts prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa apsardzē.
“Mēs bijām stacionāra apsardze. Darba vietā, dzīvesvietā, Jūrmalas rezidencē,” stāstīja Kolotovs.
Tagad Militārajā policijā Kolotovs ir atbildīgs par savas vienības munīciju un ieročiem. Viņš stāstīja, kādas ir priekšrocības, dienot Nacionālajos bruņotajos spēkos: “Ir izaugsmes iespējas. Var taisīt karjeru. Iespēja aiziet mācīties uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju un kļūt par virsnieku vai taisīt instruktora karjeru.”
Kolotova ikdienas darbs ir cieši savijies kopā ar hobiju no agras bērnības – karatē. Sportā iegūtās zināšanas un prasmes noder arī ikdienā: “Tas dod pašpārliecību, [iespēju] organismu uzturēt fiziskā kārtībā, disciplīnu. Principā sports pārklājas kopā ar dienestu, ar dzīvi. Viens ar otru ir savienoti, un pēc tik ilga laika tu nevari dzīvot bez tā. Nobasto trīs četrus treniņus, un tu jūti, ka mugura sāp, sirds klapē ne tā kā vajag, celis sāp. Aizej uz treniņiem, un viss ir kārtībā.”
Kolotovs karatē pievērsās jau desmit gadu vecumā.
“Biju mazs puisītis un mani sāka abižot skolā. Izdomāju aiziet uz sporta sekciju, pirmais, kas trāpījās, bija karatē nodarbības.
Vajadzība pēc sporta kļuva par mūža nodarbošanos, par hobiju. Pēdējais čempionāts bija 2. martā Turcijā. Notika pasaules čempionāts. Kļuvu par pasaules čempionu. Tas bija bērnības sapnis, kas piepildījās,” atzina karatists.
Ar karatē nodarbojas arī viņa meita Gabriela. Šad un tad viņi mēdz trenēties kopā. Tētis palīdz labāk sagatavoties turnīriem: “Kad meitai bija 12 gadi, nolēmām, ka meitenei ir jādejo. Aizvedām uz dejošanas skolu. Pagāja gads, meita pateica, ka – nē, gribu karatē. Pieņēmām smagu lēmumu un tomēr atļāvām.”
Arī Gabriela sacensībās sasniegusi izcilus rezultātus. Par savu tēti viņa saka tikai labākos vārdus.
“Viņš daudz smaida. Ļoti mīl mani un manu brāli. Darbā viņš ir viens no labākajiem. Atdod visu sevi darbā. Ja viņam paprasa palīdzību, viņš izdarīs visu pats saviem spēkiem. Ja nevarēs, tad pametīs darbu, atbrauks un man palīdzēs,” sacīja Gabriela.
