Bērziņa-Meirāne ir sieviete, kura aptuveni 10 gadus nodarbojas ar labdarību, un nu jau rit trešais gads, kopš piepildījusi savu sapni par biedrības izveidošanu – "MMunT".
Sieviete pastāstīja: „Biedrības nosaukumā ir visas manas ģimenes locekļu vārdu pirmie burti. Tas tā iepatikās, tas salikums, bet to var arī teikt kā miers, mīlestība un ticība. Vēl man uzdeva jautājumu, vai tas ir “mēs, mammām un tētiem”, tā kā tur var variēt un piedomāt, kā katrs to jūt, un arī es brīžiem saistu savādāk, ar mieru, mīlestību un ticību, bet īstenībā tas ir mūsu ģimenes kods.”
Biedrības galvenais mērķis ir iepriecināt un atbalstīt ģimenes, kurās bērni saskārušies ar onkoloģisku saslimšanu, bet iespēju robežās atbalsts tiek sniegts arī citām ģimenēm.
Bērziņa-Meirāne sacīja: “Kad ir iespēja, mēs neaizmirstam par ģimenēm, kurās aug bērniņi ar īpašām vajadzībām, ir arī pāris reizes, kad cenšamies palīdzēt sociālās grūtībās nonākušām ģimenēm, bet pats primārais ir bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām un viņu ģimenēm.”
Sāpīgam un grūtam dzīves posmam ir gājusi cauri arī pati biedrības dibinātāja ar ģimeni, tāpēc zina, cik svarīgs ir atbalsts un iepriecināšana brīdī, kad uzstādīta smaga diagnoze.
“Mēs ģimenē paši saskārāmies ar saslimšanu. Nav noslēpums, ka mūsu dēlam tika atklāts vēzis agrā bērnībā, tagad viņam ir 18 gadi. Tā kā es pati esmu saskārusies ar to, es zinu, kā tas ir – būt nodaļā, tas nav mēnesis, šī saslimšana neārstējas mēnesi vai pusgadu, tas ir gads, nu mūsu gadījumā terapija ilga trīs gadus, un bērni pavada svētkus nodaļā, ne tikai Ziemassvētkus. To ikdienu vēlamies padarīt mazliet krāšņāku, mazliet iepriecināt. Es domāju, ka tā paciņa ir tāds iepriecinājums, kaut vai tas ir mirklis.”
Terapijas ceļu iet ne tikai bērns, bet visa ģimene kopā, tāpēc biedrība iepriecina ne tikai mazos pacientus, bet arī viņu vecākus. To izdarīt palīdz gan atbalstītāji, gan līdzcilvēki.
Bērziņa-Meirāne norādīja: “Lielākais atbalsts ir ģimene, tuvākie draugi, un vienmēr var kādam pajautāt, kurš atbalsta un palīdz, bet tā ikdienā mēs esam divas. Ir ļoti atsaucīgi uzņēmumi, un mums jau pat ir tādi regulārie, kur jau es zinu, ka varam vērsties un palūgt tādā brīdī, kad vairs nav, kur sprukt, un viņi vienmēr atbalstīs. Līdz šim nevieni svētki bez dāvanām nav palikuši.”
Tikmēr slimnīcas kapelāne Laura Brauna pauda, ka biedrības atbalsts ir neatsverams mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm: “Tas garīgais un materiālais ir tik ļoti saistīts, un Mareta ir tā, kas dod šo iepriecinājumu, kas nāk caur materiālām lietām. Mareta ir vienkārši fenomenāls piemērs, ka viņa to dara nevis vienreiz vai reizi gadā, bet viņa to dara tik bieži, ka man dažreiz liekas, kā to var viens cilvēks ar savu cilvēcību dabūt gatavu.”
Kā pati biedrības dibinātāja teiktu – galvenais ir nebaidīties un vienkārši darīt.
