"Es esmu dvīnis pēc horoskopa, un dvīņiem visu laiku vajag pārmaiņas, vajag kaut ko mācīties. Es nevaru pievērsties kaut kam vienam, man ir ļoti plašs tas lauks, un visu to, ko es pati iemācos, man arī patīk mācīt citiem. Es nevienu darbu nekad neesmu meklējusi, darbi vienmēr ir atraduši mani," atzina Edīte.
Un patiesi, Edīte bijusi gan skolotāja, gan laikraksta galvenā redaktore, gan attīstījusi savus uzņēmējdarbību. Šo neizsīkstošo darba sparu viņa ieguvusi, uzaugot laukos, Penkules pagastā, piecu bērnu ģimenē.
"Mēs katru rītu trīs kilometrus uz skolu gājām ar kājām, bet nekad to iešanu uz skolu neuztvērām kā kaut ko grūtu, jo tā bija mūsu ikdiena.
Es esmu izaugusi garajās biešu vagās un lauku darbos. Mums nepatika tie darbi, bet tagad domāju, ka tas ir tāds labs rūdījums, tas ir iedzinis pienākuma apziņu jebkurā lietā," stāstīja Edīte.
Pēc augstskolas viņa strādāja par skolotāju tagad slēgtajā Zebrenes pamatskolā, vēlāk pārcēlās uz Garkalni, tomēr Pierīgas dzīve abiem ar vīru neiepatikās, tāpēc vēlāk viņi pārcēlās atpakaļ uz Penkules pagastu, uzcēla savu māju netālu no Edītes bērnības mājas, kur dzīvo viņas mamma. Tad Edīte sāka strādāt Dobeles novada laikrakstā "Zemgale".
"Es tajā avīzē arī pavisam nejauši nokļuvu, bet nostrādāju nepilnus 10 gadus, un trīs ar pusi gadus biju galvenā redaktore. Punktu pieliku, jo jutu, ka esmu pārgurusi. Ja tev 24/7 galvā ir tikai darbs un darbs, saproti, ka vienā brīdī tas var nākt par sliktu veselībai.
Šis gads varbūt nav finansiāli bijis tik stabils, bet emocionāli noteikti es esmu ļoti mierīga," viņa skaidroja.
Starp darbu skolā un laikrakstā Edīte izgājusi arī projektu vadības kursus, kuros iegūtās zināšanas noder joprojām, palīdzot apkārtējām biedrībām rakstīt projektus, lai apgūtu finansējumu dažādiem pasākumiem un mērķiem.
Savukārt pati savu uzņēmējdarbības ceļu viņa sāka ar filca cepuru izgatavošanu, savu pirmo uzņēmumu izveidojot jau 2009. gadā.
"Pārsvarā taisīju pirts cepures. Braucām uz tirdziņiem, arī vīrs palīdzēja. Tas sakrita ar iepriekšējo ekonomisko krīzi, un es sapratu, ka neesmu tas cilvēks, kam interesē ražošana. Man patīk mēģināt, patīk eksperimentēt, skatīties, ko es varu, bet tā, ka man būtu mērķis attīstīt ražotni, pilnīgi noteikti nebija. Pēc tam sākās darbs avīzē un radošajām lietām atlika ļoti maz laika," stāstīja Edīte.
Pirms gada, Covid-19 pandēmijas laikā, Edīte ar vīru iestādīja 3200 lavandu stādus, kas aizsāka nākamo uzņēmējdarbības virzienu – augu hidrolātu, krēmu uz ziepju gatavošanu. Paralēli notiek sadarbība ar citiem uzņēmējiem, kuri savos produktos vēlas izmantot lavandas. Vienlaikus Edīte uzsvēra, ka kosmētiku gatavo nelielos daudzumos, jo apjomīga ražošana joprojām nav viņas interesēs.
"Mēs aizbraucam uz tirdziņiem Dobelē, Aucē. Tālākais bija Dārza svētki "Rundālē". Man nav ambīciju, es nevarētu būt ne politiķis, ne biznesmenis. Bet es vadu arī nodarbības, parādu, kā uztaisīt, piemēram, lūpu balzāmu. Es varu iedrošināt cilvēkus, parādīt to, ko es esmu atklājusi," norādīja Edīte.
Paralēli viņa uz vietas Penkules pagastā pieņēmusi nepilnas slodzes dienas centra vadītājas darbu, kurā plāno organizēt dažādas apmācības un meistarklases, attīstīt projektus.
"Šobrīd man jau zvanīja vietējās pensionāru biedrības kundzes, kurām nepieciešama palīdzība kādu projektu uzrakstīt. Es jau labprāt. Ja es varu kādam cilvēkam palīdzēt, kāpēc ne?" uzsvēra Edīte.