Ja Foksim jautātu, kas ir viņa mīļākais ēdiens, atbilde būtu viennozīmīga – siers un tikai siers!
Liene Foksim pagatavojusi īpašu gardumu: “Griķu maize ar dažādām sēklām, griķu milti, rudzu milti un vismaz trīs veidu sēklas. Tad uzliksim siera gabaliņu, kas ir viņa lielākais našķis, un uzliksim arī papriku. Ikdienā viņam taisot ēdienu, lieku klāt gan burkānus, gan cukīni.”
Kamēr Foksis mielojas ar veselīgo našķi, Niksons tiek pie sava mīļākā kāruma – garneles.
Runīgais mincis Lienes dzīvē ienāca jau pirms 12 gadiem. Ar kaķiem īpašas attiecības izveidojušās jau bērnībā. “Mēs ar māsu vienmēr pieradinājām kādu kaķi, kas dzīvoja pagalmos, un vienmēr mamma dusmojās. Mēs skaidri zinājām, ka mums ar kaķiem jādalās,” stāsta Liene.
Pagājušajā janvārī Zemīšu ģimenei pievienojās vēl viens iemītnieks – no patversmes paņemtais suns Foksis. Lienes dzīvē tas ir trešais suns, taču pirmais bezšķirnes ķepainis. Viņa priekšgājēji bija ņūfaundlends un samojeds. Pirms sešiem gadiem samojedu šķirnes baltais skaistulis Arčibalds pazuda, dzenoties pakaļ meža zvēriem, un līdz šai dienai viņa liktenis nav zināms.
Sākotnēji Liene atturējās no domas par suni, jo zināja, cik daudz laika un uzmanības tas prasīs. Mīluļa trūkumu ģimenei kompensēja kopīgie braucieni uz patversmi un garās pastaigas ar suņiem. Vienā no tām notika arī liktenīgā sastapšanās ar Foksi.
Fokša iepriekšējie saimnieki no suņa bija atteikušies – atveduši uz patversmi Ziemassvētkos.
Lienei pieļauj, ka iepriekšējos saimniekus sadusmojusi suņa lielā aktivitāte. “Kad mēs viņu atvedām mājās, pirmais mēnesis nebija no tiem vieglākajiem, jo viņš nesaprot, ka ar viņu spēlējas un mēģina saņemt roku un plosīt apģērbu. Viņš ar zobiem man ir saplēsis divas jakas. Bet noteikti viņš to nedomā ļauni,” saka Liene.
Viņa ne mirkli nenožēlo, ka adoptējusi suni no patversmes. Arī tam, ka Foksis ir suns bez smalkiem papīriem, nav nekādas nozīmes. Suņuks pierādījis, ka galvenais ir dot dzīvniekam iespēju būt mīlētam.
Niksonam gan Foksis dažkārt krīt uz nerviem – visu laiku jāstiprina esošā pozīcija un statuss ģimenē. Lai gan burmillas pēc dabas ir draudzīgi un rotaļīgi un labi sadzīvo ar citiem dzīvniekiem, tomēr attieksme atkarīga arī no konkrēta personāža.
Lienes vīram Oskaram Foksis ir pirmais suns. Oskars ar Foksi kļuvuši ne vien par draugiem, bet arī rīta rosmes biedriem, ko vieno kopīgi skrējieni. Viņš ir pārliecināts, ka suns māca atbildību ne vien bērniem, bet arī pašam.
Foksis ģimenes dzīvi padarījis aktīvāku un saimniekiem liek vairāk izkustēties arī nedēļas nogalēs. Bet vislabākā izjūta ir, atgriežoties mājās pēc garas darba dienas, kur viņus pie vārtiņiem vienmēr sagaidīs aste, kas priecīgi luncinās.
