Dzintars un Iveta Erdmaņi par savu nozari izvēlējušies graudkopību.
Pirms 24 gadiem viņi ar graudiem apsēja pirmos zemes hektārus, šobrīd “Ezergaiļi” ir viena no lielākajām sēklaudzētāju saimniecībām Latvijā.
Šogad bijušas divas uzvaras – gan konkursā “Zelta rapša lauks”, gan “Sējējā” par labāko gada lauku saimniecību.
Pat tagad, decembra beigās, lauki izskatās lekni sazaļojuši, pretēji piemirkušajiem, ko skatījām šurp braukdami. Izrādās, saimnieki lielus līdzekļus atvēl meliorācijai.
"Kad lauku nopērkam, ķeramies klāt visām meliorācijas sistēmām, sakārtojam akas, kuras tīrām divas reizes gadā, lai augam būtu labi, lai viņš peļķēs nemirktu (..) Baidāmies no kailsala – kad paliek lielais mitrums un uznāk kailsals, tad rapsis arī nepārziemo," stāsta zemnieku saminiecības vadītāja Iveta Erdmane.
Saimniecībai ir divi graudu torņi, kur uzglabāt labību, lai to realizētu tad, kad cena biržās uzkāpusi. Šogad pirmo gadu torņos graudi nav uzkrāti un ir zaudējumi. "Valdība mums sagādāja pārsteigumu – pieņēma reverso PVN steidzamības kārtā. Mūsu saimniecībai tas radīja 20 000 eiro lielus zaudējumus. Bijām spiesti visu rapsi pārdot rudenī, nācās norēķināties par minerālvielām, degvielu...Mazie zemnieki PVN saņem vēl grūtāk atpakaļ," lēš Dzintars Erdmanis.
Taču tagad ir Ziemassvētki, un aizejot uz kūti aplūkot šogad no Francijas atvesto balto Šerolē šķirnes bullīti un rāmā mierā gremojošās govis, nedienas aizmirstas.
Abas meitas ar ģimenēm arī tepat izveidojušas savas saimniecības, Marta ar vīru izlēmusi par labu bioloģisko gaļas liellopu audzēšanai.
Atbalstu jaunajiem zemniekiem saņemt nav izdevies, bet nolemts neatkāpties.
Ziemassvētkos visi sanāk kopā, un tad ģimenes lielākais prieks ir mazdēli Gustavs un Augusts.
"Jāveido moderna saimniecība, lai nav jābīstas no roku darba, var visu mehanizēt, apkārtējo vidi sakārtot. Nav nemaz tik smagi, ja visu plāno, pats veido," jaunais zemnieks Gvido Petrēvics.
Signes tuvākais plāns ir Gustava un Augusta audzināšana, bet iesākts starts arī mazo lauksaimnieku nozarē.
