No klusētājas līdz rūdītai debašu dalībniecei.  Saruna ar daudzpusīgo jaunieti Inetu Buividi

Uzsākot mācības vidusskolā, Ineta iestājās debašu pulciņā. Tie, kuri pazina tolaik kluso un kautrīgo meiteni, par šo drosmīgo soli noteikti bija pārsteigti. Ineta līdz tam izvairījās publiski runāt, pat dzejoļa skaitīšana Skolotāju dienā sagādāja milzīgas grūtības, jo bailes par to, ko citi padomās, ņēma virsroku. Arī man grūti noticēt, ka jauniete, kura sēž man pretī un tekoši un pārliecinoši pauž savu viedokli, reiz to nav spējusi.

“Debatēs es sapratu, ka tie, kas runā, nav labāki par mani. Mēs visi esam vienā līmenī, atšķiras varbūt idejas un argumenti, kurus izmantojam. Tā spriedze ir tik liela, ka vēlme pierādīt, ka tavs viedoklis un arguments ir spēcīgāks, liek aizmirst par visu pārējo,” spriež jauniete. Tieši dalība debatēs ļāva Inetai pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās un rast pārliecību, ka viņa var pārkāpt pāri saviem “nevaru”.

Kopā ar skolas debašu komandu Ineta piedalījās reģionālajās debatēs Iecavā, kā arī izmēģināja savus spēkus nacionālajā debašu turnīrā Jelgavā, bet divas Ventspils komandas toreiz tam pielika punktu, jo ar savām debatēšanas prasmēm pamanījās sakaut dobelniekus, toties tas deva vērtīgu pieredzi. Arī 11. klasē savu zinātniski pētniecisko darbu jauniete izstrādāja par šo sev tik tuvo nodarbi. Iesaistoties debatēs, jābūt gatavam debatēt par ļoti dažādām tēmām, līdz ar to nemitīgi jāseko līdzi informācijai un jāpapildina savas zināšanas.

Līdz desmitajai klasei Ineta nesekoja līdzi ziņām, vienīgi tik daudz, cik nejauši gadījās kaut ko izlasīt vai padzirdēt. Iestājoties debašu pulciņā, tas, protams, mainījās. “Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Informācijas ir ļoti daudz, un tā mēdz būt pretrunīga. Ja pašam cilvēkam, kas informāciju patērē, nav konkrēta viedokļa vai nostājas, tad informācijas burbulī var ātri apjukt,” pārliecināta jauniete. Neskatoties uz to, ka dzīvojam informācijas piesātinātā laikā, viņasprāt, jālasa viss, jo tas palīdz nostabilizēt savu viedokli par konkrēto tēmu. Debates iemācīja to, kā analizēt informāciju, un saprast, kam var uzticēties.

Tā ir lielākā jauniešu problēma – viņi patērē nepārbaudītu informāciju.

Es arī ļoti ātri aplauzos, paļaujoties uz autoritāti jeb viena cilvēka viedokli,” nosaka Ineta.

Laiks jaunām vēsmām politikā

“Es ļoti mēģinu skatīties līdzi, no kādiem avotiem iegūstu informāciju. Piemēram, no Latvijas medijiem visbiežā lasu LSM portālu, jo zinu, ka ziņas nav veidotas, paļaujoties uz autoritātes viedokli. Latvijā es neredzu daudz kvalitatīvu mediju, tāpēc patērēju ārzemju medijus, arī uzticamus avotus ''Twitter'',” atklāj Ineta. Informācijas iegūšanu jaunietei apgrūtina krievu valodas nepārzināšana, taču viņa cer, ka ar laiku tas mainīsies un viņas attiecības ar šo valodu uzlabosies.

Ineta cenšas sekot līdzi Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu notikumu attīstībai. Pretrunīgā informācija presē to apgrūtina: “Man ir grūti veidot savu viedokli par to, kas tur notiek. Iespējams, man kā latvietei grūti pieņemt, ka ir tāda divpartiju sistēma, jo mums ir ļoti daudz partiju, no kurām izvēlēties. Ja amerikānim būtu jābalso mūsu vēlēšanās, viņš apjuktu.” Abi kandidāti prezidenta amatam – gan Donalds Tramps, gan Džo Baidens – nespēj jaunietē rast pārliecību un uzticību.  “Es nezinu, vai vajag turpināt to gados veco politiķu spēli. Jālaiž jaunās personības politikā, tas pats arī Latvijā.''

Operācijas imitācija Helovīna ballē

Mācoties 9. un 10. klasē, Ineta bija skolēnu pašpārvaldes prezidente Dobeles Valsts ģimnāzijā. “Idejiski tam vajag būt cilvēkam, kurš nodrošina mijiedarbību starp skolotājiem un skolēniem, bet realitātē mēs atbildējām par pasākumu organizēšanu, kas arī bija ļoti atbildīgs process,” par amata pienākumiem, kuri ļāva izpausties radošajam garam, pastāsta jauniete. Dobeles Valsts ģimnāzijā ir iedibinātas gadskārtējas pasākumu tradīcijas, kuras jaunajiem pašpārvaldes dalībniekiem atliek tikai papildināt ar svaigām idejām un piešķirt savu izpildījumu.

Vislielākais gandarījums jaunietei ir par 10. klasē noorganizēto Helovīna balli. Diskotēkai paralēli norisinājās baismīga aktivitāte, kura pat visdrosmīgākajiem lika nodrebēt. Toreiz vēl bija iespēja izmantot seno mūra ēku, kura atradās blakus skolai, tagadējā jaunā Dobeles novada izglītības iestāžu dabaszinātņu mācību centra vietā. Radošie jaunieši šo iespēju nelaida garām un sarīkoja īstu šovu – skats kā reālā operāciju zālē, kur atnākušajiem iespēja redzēt, kā skolasbiedriem “griež vaļā” vēderu un pārbauda iekšas. Veiksmīgas operācijas imitācijai tika izmantotas desu virtenes un kečups. “Tas no malas izskatījās patiešām baisi. Ielikām lielu darbu, lai sanāktu, kā gribam,” atminas Ineta.

Lielāko gandarījumu radīja skolasbiedru iesaistīšanās. “Pašpārvaldes pasākumi man vienmēr ļoti patīk, jo klases ieliek lielu darbu un izdomu tajos. Mēs jau tikai padodam ideju, kas jāīsteno,” nosaka kādreizējā pašpārvaldes aktīviste. Ineta atminas, kā reiz klases piedalījās modes skatē “Modernais tautastērps”, kas parādīja, ka jauniešu izdomai nav robežu, piemēram, viena klase izveidoja mūsdienīgus T kreklus, uz kuriem bija dažādas latvju senās zīmes, kā alternatīvu dārgajiem, oriģinālajiem tautastērpiem.

Neatbalsta vēlētāju vecuma samazināšanu

Vidusskolas gados Ineta bija aktīva Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas dalībniece. “Programmas mērķis, pie kā mēs skolā mēģinājām pieturēties, ir informēt jauniešus par norisēm Eiropas Parlamentā, lai viņi spēj integrēties Eiropas sabiedrībā, jo jebkuram – gan Latvijas valsts, gan Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem – ir konkrētas tiesības, noteikumi,” pastāsta programmas dalībniece. Ineta uzskata, ka pats vislabāk var iemācīties un izprast, mācot citam.

Jauniete uzskata, ka, esot Eiropas Savienības dalībvalstij, tiek iegūtas lieliskas priekšrocības un tiesības, piemēram, iespēja strādāt kādā no ES dalībvalstīm vai ērtāk var norēķināties, jo ir viena valūta. “Kad debatējām par to, vai Eiropas Savienības vēlēšanās vajadzētu samazināt vēlētāju vecumu līdz 16 gadiem, neskatoties uz to, ka man bija jādebatē par to, ka, jā, vajadzētu, es dziļi sirdī domāju, ka to nevajadzētu darīt, jo, paskatoties uz manu māsu, kurai ir 17 gadi, – viņa nebūtu gatava balsot vēlēšanās. Viņa vienkārši nezinātu, par ko balsot,” norūpējusies ir Ineta.  Tieši tāpēc, viņasprāt, šī programma ir tik svarīga, jo skolas biedriem, kas par šādām lietām neinteresējas, tā palīdz izprast norises Eiropas Savienībā un rod pārliecību, ka jāpiedalās vēlēšanās, ja ir tāda iespēja.

Pieredze Vēstnieku skolā Inetai ir paplašinājusi redzesloku. “Iespējams, ja es nebūtu iesaistījusies šīs programmas aktivitātēs, es nezinātu, uz ko man jākoncentrējas, ko es pati varu saņemt. Man arī ļoti palielinājās izpratne par to, kas ir Eiropas Savienības projekti, jo līdz tam par tiem biju dzirdējusi, bet neko vairāk nezināju,” atklāj jauniete, kura piebilst, ka, ja ir iespēja iesaistīties šajā programmā, tad viņa noteikti ieteiktu to darīt.

Maijā Ineta piedalījās Eiropas Parlamenta biroja rīkotajā diskusijā par medijpratību. “Tad es sapratu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi, lai cilvēki būtu medijpratīgi un mazinātos dezinformācija,” atklāj Ineta. Jauniete arī nesen iesaistījās vēstuļu projektā, kur jaunieši no Eiropas Savienības dalībvalstīm rakstīja savas domas par demokrātiskajām norisēm savā valstī.

Šobrīd, kopš Ineta ir studentes statusā, viņa par galveno ES plusu uzskata iespēju studēt kādā no tās dalībvalstīm. “Man ir Eiropas Savienības pilsoņa pase, līdz ar to es varu studēt, strādāt un dzīvot arī citās dalībvalstīs, ja ir tāda vajadzība. 27 dalībvalstis, kuras ir atšķirīgas ar savu kultūru un vēsturi, bet tajā brīdī, kad runa ir par mācībām, darbu vai pārvietošanos, neveidojas liekas problēmas. Tas ir pozitīvi, ka, neskatoties uz valstu atšķirībām, tās ir vienotas,” pārliecināta jauniete.  Ineta domā par studijām ārzemēs, taču šī brīža neparedzamā situācija nedod pārliecību, ka tuvākajā laikā tas būs iespējams. Tomēr viņa uzskata, ka pietiek kaut mēnesi nodzīvot citā valstī, lai sāktu izprast tās kultūru.

Attālinātās mācības saliedē klasi un uzlabo sekmes

Divpadsmitās klases otro pusi, kad mācības norisinājās attālināti, vieglāk pārvarēt palīdzēja klases saliedētība. “Mēs kā klase ļoti daudz savā starpā komunicējām un visus darbus pildījām kopā, jo mazs cinītis var gāzt lielu vezumu, bet kopā tomēr vieglāk,” pārliecināta dobelniece, kura arī atzīst, ka šis neviennozīmīgais laiks izveidoja vēl ciešāku kontaktu ar klasesbiedriem, jo visi gāja cauri vienām un tām pašām problēmām, darbiem un gala termiņiem. Izrādās, ka daudziem šī apstākļu maiņa palīdzēja pabeigt skolu ar labākām sekmēm nekā tad, ja mācības norisinātos klātienē. Arī Inetai krievu valodā sekmes ir divas vai pat trīs balles augstākas. Jauniete gan būtu vēlējusies, lai vairāk mācību stundas tiktu organizētas video formātā.

Vislielāko stresu radīja neziņa par eksāmenu norisi un iespēju tiem pienācīgi sagatavoties. “Atskatoties uz gatavošanos eksāmeniem, jā, bija grūti, es ļoti pārdzīvoju, ka nevaru plānot savu laiku, ka nav konkrētības. Man visu vajag kārtīgi salikt pa plauktiņiem, lai zinu, kā un ko darīt,” atminas dobelniece. Tomēr eksāmeni notika un par to Ineta ir patiesi priecīga.

Neskatoties uz to, ka šogad ceturtais jeb izvēles eksāmens nebija obligāts, mērķtiecīgā jauniete kārtoja eksāmenu vēsturē, jo tā viņu interesē, patīk un padodas.

Tomēr sarežģījumus radīja vielas atkārtošana: “Teikšu godīgi, tam sagatavoties bija murgs, jo pusotru stundu garās konsultācijas divas reizes nedēļā ir par maz.”

Neskatoties uz to, ka šis visnotaļ neierastais mācību process radīja gan satraukumu, gan lika izkāpt ārpus komforta zonas, tas bija kā iesildīšanās pirms studijām, jo arī tagad mācības tiek organizētas tikai daļēji klātienē. “Neskatoties uz to, ka tas bija stresa pilns un nepatīkams laiks, man bija gandarījums, kad izlaidumā gāju pēc saviem dokumentiem,” svētku dienu atminas absolvente.

“Man tiešām patīk mācīties”

Katrs skolēns noteikti vēlētos, lai viņam padodas visi mācību priekšmeti kā Inetai, bet, izrādās, sarežģījumi sākas brīdī, kad jāizvēlas, ko studēt tālāk. “Tas varbūt ir tas, ko no daudziem jauniešiem nedzirdēsi, bet man tiešām patīk mācīties. Tas process – iegūsti zināšanas, nostiprini to, ko zināji un vēl vari apmainīties ar viedokļiem ar skolotāju,” atklāj jauniete.

 

“Tagad, kad pēc divpadsmitās klases bija izvēle, ko darīt tālāk, tajā brīdī jau ir sajūta, ka esi liels cilvēks. Pasaule priekšā, un pats skaties, pa kurām durvīm iet un ko darīt ar savu dzīvi,” izsakās jauniete. Ilgu laiku Ineta apsvēra iespēju studēt mārketingu, bet brīdī, kad bija jāizdara izvēle starp radošo programmu vai analītisko, jauniete izlēma studēt starptautiskās attiecības, jo viņu interesē politiskās norises un tālākās profesionālās ambīcijas saistītas tieši ar šo nozari. Šobrīd Inetu var sastapt Rīgas Stradiņu universitātē, kur viņa studē Starptautisko attiecību – Eiropas studiju programmā.

“Kad pabeigšu studijas, man būs bakalaura grāds politoloģijā, kas ir tā joma, kas man ir diezgan saistoša. Degsme par visādām politiskajām norisēm sākās 2017. gadā, kad sāku mācīties vidusskolā,” atminās pirmkursniece. Pēc bakalaura ieguves studiju ceļš neapstāsies, jo personīgās ambīcijas tiecas tālāk – iegūt maģistra grādu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.

Studiju uzsākšanu un vides maiņu vieglāk pārvarēt palīdzēja tas, ka jaunā studente jau zināja dažus kursabiedrus, kas, protams, radīja drošības sajūtu. “Adaptēties jaunā vidē vienam pašam ir ļoti grūti. Īpaši man, kura nāk no mazākas pilsētas, studēt galvaspilsētā vienai pašai varētu būt grūti,” nosaka jauniete.

Izdejot emocijas

“Es biju tas skolēns, kurš iesaistās visos pulciņos, jo tas bija veids, kā aizpildīt laiku,” saka Ineta, kura no pirmās līdz sestajai klasei dziedāja gan korī, gan ansamblī, darbojās rokdarbu pulciņā, kā arī dejoja tautas dejās.  Tagad, lūkojoties fotogrāfijās, kur redzama tautastērpā, viņas sirds sajūsmā gavilē: “Manuprāt, tā harisma, ko bērni iznes, kad dejo, īpaši tautas dejas, tas ir nepārspējami.” Tad nav nozīmes sajauktiem vai aizmirstiem soļiem, dejas laikā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pamāt zālē sēdošajai mammai, un neviens par to nepiktosies, drīzāk ar smaidu uz to nolūkosies.

7. klasē, uzsākot mācības ģimnāzijā, bailes par mācību slodzes palielināšanos lika pieņemt lēmumu pārtraukt dejošanu, ko jauniete tagad nedaudz nožēlo. Desmitajā klasē Ineta dejošanā atgriezās, un tas bija gads, kad Dobeles Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Solis” gatavojās Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku skatei.  Pēc veiksmīgas dalības tajā deju kolektīvs ieguva iespēju uzstāties lielajā svētku koncertā. “Es ļoti priecājos, ka veiksmīgā laikā atsāku dejot, jo es Dziesmu svētkos pirms tam nebiju bijusi. Tas ir patriotisma sprādziens, jo tādas sajūtas, kādas es tur guvu dejojot, citur iegūt, manuprāt, nevar,” ar sajūsmu atceras dejotāja.

Vienpadsmitajā klasē, lai veiksmīgi tiktu galā ar mācību slodzi, bija jāatpūšas no deju soļiem, bet pauze šoreiz bija īsa, jo jau pēc gada Inetu atkal varēja manīt starp dejotāju rindām. Šī gada vasarā bija plānots piedalīties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, taču vīruss ieviesa korekcijas to norisē un tie nenotika. Uzsākot mācības augstskolā, jaunietei nācās izvēlēties, vai brīvo laiku aizpildīt ar debatēm vai tautas dejām. Lai gan viņas izvēle nekrita par labu dejošanai, Ineta pieļauj iespēju, ka reiz, iespējams, pat drīzumā, atgriezīsies uz skatuves un atkal no jauna izbaudīs iespēju uzvilkt tautastērpu un izdejot skaistākās dejas.

Dejotāja sapratusi, ka skatuve ir tā vieta, kur viņa var justies ērti. “Neskatoties uz to, ka jādomā, lai nesajauktu soļus, es caur deju varu iznest savas emocijas, parādīt, kā es tajā brīdī jūtos. Dejošana mani garīgi bagātina, un tas ir tas, uz ko es tiecos, atrodoties uz skatuves,” nosaka Ineta.

Rakstaini svārki, iestīvināta blūze, kuru rotā sakta, ziedu vainags un pastalas, ar kurām izdejoti neskaitāmi deju soļi – iespēja uzvilkt tautastērpu rada patriotisku sajūtu. “Tā ir iespēja izjust piederību  savai valstij un pilnībā izbaudīt sasaisti ar tās kultūru. Es ļoti novērtēju tos brīžus, kurus esmu pavadījusi tautastērpā, jo tas piedod īpašu noskaņu,” par iespēju priecīga Ineta.

*Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.