Stiprie stāsti

Reinis Rozenbergs Limbažu pagasta rūpējas par 140 bišu saimēm

Stiprie stāsti

Monta Nāburga Skrīveru pagastā izveidojusi radošo darbnīcu "RaDaDa"

Andris Krogzems Viļķenē audzē upenes jau 72 hektārus lielā platībā

No IT nozares Rīgā uz bioloģisku upeņu audzēšanu Viļķenē - Andra Krogzema dzīve laukos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Andris Krogzems ir rīdzinieks, kurš pirms 12 gadiem pārcēlās uz dzīvi laukos, Limbažu novada Viļķenes pagastā, un sāka audzēt bioloģiskās upenes. Tagad ogas aug jau 72 hektāru platībā, tiek vāktas mehanizēti un nogādātas saldētavā Salacgrīvā, kur notiek arī ogu pirmapstrāde. Andris Latvijas Radio raidījumam "Stiprie stāsti" pauda pārliecību, ka laukos ir daudz, ko darīt, un arī upenes vismaz 30 hektāru platībā var būt pamatbizness.

"Vieni ir, kas iestāda, viņi domā, ka tur augs pats, tie, protams, ir neapmierināti, ar upenēm nopelnīt neko nevar. Ir otri- tie, kas kopj, tie vāc tonnu tonnas, nomā zemes, pērk vēl zemes klāt. No 30 hektāriem var normāli dzīvot visa ģimene visu gadu," stāstīja Andris. 

Ilgus gadus Andris strādāja Rīgā IT nozarē, un pats ar ģimeni bija nolēmis, ka uz laukiem nekad nedosies, taču ar laiku domas mainījušās. 

"Tas nāk laikam ar gadiem, kad tu sāc saprast, ka nav tikai karjera un bizness, gribas arī foršu vidi, kurā dzīvot, gribas mieru, nevis visu laiku tikai skriet pēc kaut kādiem mērķiem," Andris dalījās pieredzē.

"Kādu 30 gadu vecumā mēs sākām lēnām lūkoties ārā no Rīgas. 12 gadus atpakaļ mēs iesākām ar dekoratīvo stādu audzēšanu pie maniem vecākiem, tepat pāri pār ceļu. Audzējām tūjas, dekoratīvās eglītes, ziedošos krūmus." 

Tagad uzņēmējs uzskata, ka laukos ir ļoti daudz neizmantotu iespēju, un tas, ka laukos nav darba vai iespēju, ir tikai stereotips. "Ja man būtu vairāk spēka, te ir tik daudz iespēju apkārt ko darīt, ne tikai lauksaimniecība. Es gribu teikt, ka tie cilvēki, kuri šobrīd dzīvo pilsētā, sevišķi jauni cilvēki, kuriem ir ģimenes, bērni, kuri gribētu labāk skriet basām kājām pa pļavu un peldēties dīķī, nevis sēdēt Rīgas asfaltā un betonā- visas iespējas," viņš uzsvēra. 

Vienā brīdī uzņēmējs rēķinot saprata, ka dekoratīvie stādi patērē daudz laika un tēriņu, taču ienākumus vairāk nes tieši upenes- stādi un ogas. "Sākām audzēt tos upeņu stādus. No sākuma audzējām nelielos daudzumus, 5000 izaudzējām, jau likās vājprātīgs daudzums," viņš stāstīja. 

Upeņu audzēšana
Upeņu audzēšana

Veiksmīgs bizness gan nav aizsācies uzreiz, Andris skaidroja:

"Pirmie divi gadi bija ļoti grūti, divi gadi bija ieguldīšana. Braucu uz Rīgu uz darbu, to naudu, ko nopelnīju strādājot Rīgā, mēs sadalījām šeit uz trīs darbiniekiem, lai viņiem būtu alga.

Trešais gads bija pa nullēm, ceturtajā bija galva virs ūdens un sapratām, ka paliek pāri, mēs varam domāt par attīstību."

Šobrīd bioloģisko upeņu ražošanā Andris nodarbina 10 darbiniekus patstāvīgā darbā, bet sezonas laikā tie varot būt pat 40 sezonas laukstrādnieki. Lielākā daļa darba gan ir mehanizēta, taču roku darbs nepieciešams pie jauno stādu audzēšanas. 

Upeņu audzētājs Andris Krogzems
Upeņu audzētājs Andris Krogzems

Runājot par nākotnes plāniem, uzņēmējs norāda, ka labprāt izmēģinātu ērkšķogu vai jāņogu audzēšanu. "Tā ir tieši tāda pati tehnoloģija- stādīšana, kopšana, vākšana, pat ar tiem pašiem kombainiem, arī pēc tam- sasaldēšana, attīrīšana, viss ir tas pats. Kāpēc mēs vēl to nedarām? Tāpēc, ka nav stādi pieejami forši. Polijas stādi ir pilni ar kukaiņiem un slimībām, un tos mēs ievazāt galīgi negribam," Andris stāstīja vienlaikus norādot, ka šobrīd ir labi tā, kā ir.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti