No idejas par pasakām līdz grāmatai par latgaliešu valodu - vācu valodniece pēta Latgales dialektu

Vācu profesore un vispārējās valodniecības pētniece Nikole Naua, apguvusi latviešu valodu, saprata, ka vēlas arī izpētīt Latgales dialektu. Tagad profesore strādā Polijā un organizē starptautisko latgalistikas konferenci un izdevusi grāmatu par latgaliešu valodu angļu valodā, aicinot to studēt pasaules valodniekiem, vēsta raidījums “Pi myusim Latgolā”.

Par latgaliešu valodu Nikole Naua sāka interesēties 2003.gadā, kad apmeklēja latgaliešu valodas skolotāju vasaras kursos Dagdā. Nu jau piecus gadus viņa pārstāv Adama Mickeviča Universitāti Poznaņā, organizējot arī starptautisko latgalistikas konferenci.

Sākotnēji viņai bija interese par latviešu valodu. Studējot Hamburgas universitātē doktorantūrā, viņa sākusi mācīties latviešu valodu. 2001.gadā viņa pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt Latviešu valodas aģentūrā. “Sākumā tā bija programma ar mērķi izstrādāt mācību materiālus cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un mācās latviešu valodu, sevišķi skolās, un arī attīstīt latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanos,” stāsta profesore.

Dzīvojot Rīgā, Naua sāka interesēties par Latgali un visu Latviju. Viņa bija dzirdējusi, ka Latgalē cilvēki aktīvi kopj savas izloksnes un rakstu valodu, kas profesori ieinteresēja, un 2003.gadā profesore apmeklēja “Vosoruošonu” – kursus latgaliešu valodas skolotajiem Dagdā.

“Man bija ļoti interesanti, un ļoti patika, ka visi cilvēki savā starpā runāja latgaliski. Toreiz Lidija Leikuma mani aicināja lasīt lekciju par dialektiem Vācijā, tāpēc ka Vācijā ir izteikta tolerance pret dialektu un izlokšņu ietekmi arī uz literāro valodu. Cilvēki nekautrējas runāt ar savu reģionālo akcentu,” par savu dalību “Vosoruošonā” stāsta Naua.

Latgaliešu valoda Žečpospoļitas valodu datu bāzē

Vēlāk profesore sāka pētīt latgaliešu valodu, kad atklājusi Stefānijas Uļjanovskas pasakas Viļānu izloksnē 19.gadsimta beigās. Grāmata viņu ļoti ieinteresēja.

Strādājot Polijā, Naua iesaistījās projektā par Žečpospoļitas valodu mantojumu. Uzsvars bija likts uz to, ka Žečpospoļitas laikā līdzās pastāvēja ne tikai poļu un lietuviešu valodas. Projektā tika veidota datubāze par mazajām valodām, kas bija tipiskas tajā teritorijā, tajā skaita bija arī latgaliešu valoda. Latgaliešu valoda ir viena no četrām valodām, par kurām datubāzē pieejama plašāka un strukturēta informācija un materiāli, pateicoties profesorei.

Profesore ir arī izdevusi grāmatu par latgaliešu valodu.

“Sākumā es gribēju rakstīt grāmatu par pasakām. Pētot valodu, es sapratu, ka man pašai jāsāk no sākuma, ka man jāsaprot visa sistēma.

Tad es sāku veidot latgaliešu gramatiku tā, kā es to redzu. Tas nozīmē, ka no vispārējās valodniecības mani interesē valodu tipoloģija, un es no cita skatu punkta izveidoju latgaliešu valodas gramatiku. Rakstīju angļu valodā, jo grāmata ir domāta nevis tiem, kas dzīvo Latvijā un grib mācīties, bet tā ir domāta pasaules valodniekiem, kurus interesē valodu struktūras.”

Naua atzīst, ka latgaliešu valodas gramatika atšķiras no latviešu valodas gramatikas. Kā redzamākās atšķirības profesore norāda atgriezenisko darbības vārdu īpatnības. Tāpat profesore norāda, ka latgaliešu valoda nav normēta un literārās valodas standarts vēl aizvien ir nepilnīgs. Savukārt kā īpaši interesantu profesore uzsver daudzveidīgo darbības vārdu locīšanu.

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti