Stiprie stāsti

Gada noslēguma raidījumā vēlreiz tiekamies ar dažiem šī gada stāstu varoņiem

Stiprie stāsti

Māsa un brālis - Līga Kāpostiņa un Jānis Zirnītis saimnieko dzimtajā pusē Skrīveros

Konkursa "Sējējs" laureāts Gatis Atmats audzē aitas un uzcēlis gaļas cehu

No darba Londonas viesnīcā līdz aitu audzēšanai Madlienā. Jaunais zemnieks Gatis Atmats

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Konkursa "Sējējs" laureāts nominācijā "Jaunais, veiksmīgais zemnieks" Gatis Atmats saimnieko Ogres novada Madlienas pagasta "Vērmelēs". Gatis dzimis laukos, vēlāk izmācījies par pavāru un viesnīcu darbinieku, pastrādājis gan Rīgā, gan ārzemēs, bet pirms deviņiem gadiem nopircis īpašumu laukos, kurā izveidoja savu uzņēmumu "Atmati", vēstīja Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".

Viņš uzņēmumā audzē 370 aitas un jērus. Uzcelts arī cehs gaļas fasēšanai, tāpat saimnieks gaļu arī vītina. "Atmati" ir ģimenes uzņēmums, jo darbos palīdz arī sieva Gunta un Gata māsas.

"Kāpēc man jāstrādā pie kāda, ja varu strādāt sev? Garastāvokli es pats sev varu sabojāt, nevis man atnāks kāds viesis, kurš bļaus uz visiem par to, ka viņam nav labi kaut kas. Apnika man tas, vienvārdsakot," skaidroja Gatis. 

Savukārt sieva Gunta atzina: "Man daudzi prasa, – "kā jūs tā no pilsētas atnācāt uz laukiem?" Es saku, ka mīlu savu vīru un iešu viņam līdzi. Ja viņš pilsētā grib dzīvot, mēs dzīvosim pilsētā. Ja viņš grib uz Mēness dzīvot, mēs dzīvosim uz Mēness. Ja viņš grib laukos, mēs dzīvosim laukos."

Abi jaunie saimnieki uzauguši laukos, bet vēlāk devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Gatis bērnību pavadījis Bauskas rajona Uzvarā. 

"Tajā laikā bērniem nebija gadžetu, mēs gājām ārā spēlēties. Tajā laikā, kā jau visiem laukos, mums bija viena govs, pāris cūkas, vistas, pāris aitas – viss pa drusciņai, lai paši sevi varētu apgādāt, jo tad jau veikalā gaļu nevarēja nopirkt, tad visu paši izaudzējām," par bērnību stāstīja Gatis. 

Pabeidzot skolu, Gatis no laukiem devās prom, četrus gadus Rīgā apguva pavāra profesiju, tajā arī kādu laiku strādāja, bet tad devās uz ārzemēm, lai strādātu viesnīcā Londonā. Vēlāk, atgriežoties Latvijā, viņš turpināja strādāt viesnīcu nozarē kā viesu uzņemšanas nodaļas vadītājs. Vienlaikus, joprojām ikdienā dzīvojot Rīgā, Gatis pie tantes Iecavā sāka audzēt trušus. 

"Bija jau līdz 150 trušiem, tāds paprāvs ganāmpulks to trušu. Savas četras reizes nedēļā es tiešām braucu pie trušiem arī pats, jo truši tomēr tāds cimperlīgs dzīvnieks, viņus vajag pieskatīt diezgan bieži. 2012. gadā pie tantes Iecavā iegādājos pirmās 12 aitas. Tad jau vispār es gandrīz katru dienu braucu uz turieni," viņš stāstīja. 

Saprotot, ka darbs laukos interesē vairāk nekā dzīve Rīgā, Gatis sāka meklēt zemi laukos un nopirka īpašumu Madlienas pagastā. 

"Pirmo ziemu tikai es viens pats te dzīvoju, jo nebija ne apkures iekšā, nekā nebija. Pirmajā vasarā visu māju izdemolēju, visu izplēsu. Tas viss arī bija ģimenes pasākums – visi braucām, ārdījām, nesām," norādīja Gatis. 

Kilometra attālumā no mājas atradās aizgājušo laiku kolhoza govju ferma, kuru 2016. gadā Gatis atjaunoja, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Tagad tajā dzīvo ap 370 aitu. 

"Grūtākais aitu audzēšanā ir labas barības sagādāšana. Pirmajos gadus tie līdzekļi bija mazāki, bet šobrīd man jau 90% no barības ir sētais zālājs. Nav jāpiebaro ne ar graudiem, ne ar ko, jo nobarot tā kā cūku, es uzskatu, ka tas nav pareizi – ar graudiem vai kombikormu. Tāpēc tā ir bioloģiska saimniecība, – to, kas ir zālē, to dabū mans dzīvnieks," stāstīja Gatis. 

Viņš atzina, ka šobrīd lielajā kūtī ir vienīgais darbinieks, taču par darbu slogu nesūdzas, jo aitas ir veselīgas, arī veterinārārsta palīdzību bieži lūgt nenākas. 

"Vasarā ir ļoti viegli strādāt, kad aitas ir ārā, jo tad viņas pašas sevi nodrošina ar barību. Nu, ziemā, jā, jābaro gan no rīta, gan vakarā ar sienu, skābsienu. Bet aitas neslimo. Ja ir labi apstākļi, tātad pareiza kūts, ventilācija un laba barība, aitas neslimo," saimnieks skaidroja. 

Blakus fermai uzcelts arī cehs ar telpām gaļas fasēšanai, kā arī ar aukstuma kamerām un speciālu telpu gaļas vītināšanai. Savukārt pie mājas tās plašajā verandā atrodas krāsniņa gaļas kūpināšanai un gāzes plīts gaļas vārīšanai. Gatis stāstīja, ka gatavo gan gaļas ruletes un kūpinājumus, gan izbraukumu tirdzniecībā klientiem piedāvā jēra gaļas burgerus. 

"Pieredze viesmīlībā man ir devusi to, ka varu brīvi ar klientiem runāt. Nav tā kautrīguma kā latvietim – izaudzēt māk, bet pārdot nevar. Tā kā man viesnīcā ļoti labi gāja pārdošanā, man ar to joprojām nav problēmu," vērtēja Gatis. 

Gaļu un tās produktus saimnieks tirgo, piedāvājot savā mājaslapā, produktus pats pievedot līdz klientu namdurvīm. Nākotnē ģimenes uzņēmēji saimniecībā cer attīstīt arī lauku tūrismu, radot atpūtas vietu un lauku dzīvnieku mini zooloģisko dārzu.

"Stiprie stāsti"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti