Mārtiņa Ķibilda izsapņotā grāmata "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi" veidota pēc tāda paša nosaukuma dokumentālā televīzijas raidījuma materiāliem, populārzinātniski iepazīstinot ar 50 faktoloģiski un sižetiski aizraujošiem stāstiem par zīmīgākajiem Latvijas vēstures atslēgas notikumiem no 1918. gada līdz mūsdienām.
Attīstīt šo projektu patiesībā bijusi Mārtiņa paša ideja, jo vēl 2019. gada vasarā viņš iesniedza projekta pieteikumu Kultūrkapitāla fondā, tomēr to īstenot bija iespēja Ilzei kopā ar pārējo viņa ģimeni.
"Īstenībā mēs savus darbus ar Mārtiņu katrs darījām atsevišķi, viņam savi projekti, bet man – savi. Protams, es sekoju līdzi tam, ko mans tuvākais cilvēks dara, esmu redzējusi visus šos raidījumus, bet šobrīd, strādājot ar materiālu tā, kā to darīju šos pēdējos trīs gadus, man droši vien ir jāsaka tā, ka
dažkārt mēs dzīvē nenovērtējam to, ko dara cilvēks blakus tajā līmenī, kādā tas patiesībā ir," atzina Ilze.
"Es zināju, ka projekts ir labs, jauks un kvalitatīvs, bet tagad, ar to strādājot, redzot, kādu vērtību patiesībā tas var sniegt, varbūt diemžēl es to novērtēju tikai tagad. Tas ir tas, ko es iesaku vispār – mums vienam otru novērtēt vairāk, kamēr mēs esam, un ieskatīties vairāk tanī, ko blakus esošais dara. Mana atziņa ir tāda, ka varbūt tajā brīdī es nenovērtēju to patieso vērtību tam, kas tiek darīts," viņa turpināja.
Grāmatas tapšanas process nav bijis no vieglākajiem, jo Ilzes amats nav saistīts ar grāmatu izdošanu. Lai projekts tiktu realizēts, tajā iesaistījās daudz Mārtiņam tuvu cilvēku.
"Pašā sākumā, neilgi pēc Mārtiņa aiziešanas, man bija pārliecība, ka tas, ko viņš ir izdarījis, ko viņš ir dāvinājis līdz šim šajā televīzijas raidījumā Latvijai, ir kaut kādā veidā jāturpina.
Satiekoties ar Vides filmu studiju, kas ir līdzautori raidījumam "Atslēgas" un arī "Adreses", mēs kopīgi izlēmām, ka pirmais solis varētu būt apkopot visas šīs sērijas vienā mājaslapā, lai cilvēkiem būtu ērti tās atrast, un to arī izdarījām, uztaisījām mājaslapu atslegas.tv," stāstīja Ilze.
Tāpat visām 50 epizodēm tika nodrošināti titru tulkojumi gan krievu, gan angļu valodā, lai vērtīgās vēstures zināšanas sasniegtu arvien plašāku auditoriju.
"Mārtiņa ideja bija šos 50 raidījumus integrēt Latvijas skolās, izmantot vēstures stundās, iepazīstināt ar to vēstures skolotājus. Tas bija mans nākamais solis, realizēt šo viņa ideju. Es uzrunāju "Skola2030", kur bija ļoti atsaucīgi cilvēki, kas man ieteica pāris skolotājus, un es sāku sadarboties ar Anniju Bergmani, kas ir vēstures skolotāja," stāstīja Ilze. "Kad es uzrunāju viņu ar domu, paklau, man ir 50 raidījumi un vajadzētu skolotāja viedokli, lai radītu tādu kā metodisko materiālu, lai no šī visa varētu vadīt stundas, viņa teica – mēs jau to darām, mēs esam jau gandrīz astoņiem raidījumiem uztaisījuši stundu plānus, un es labprāt ar tiem padalītos."
Ilzei tas bija liels pārsteigums, ka sagadīšanās pēc viņa satikās ar cilvēku, kurš dara to, ko viņa tikai vēl bija iedomājusies darīt. Tā ar "Atslēgas" materiāliem tapa ne tikai grāmata, bet arī skolotāju burtnīca.
Ilze uzsvēra, ka ir pateicīga un pārsteigta par to, cik daudzas durvis atvērās palīdzībai, kad tāda bija nepieciešama, lai projektu īstenotu. Vienlaikus lielāko un arī emocionāli grūtāko darbu paveica Mārtiņa ģimene.
"Es uztvēru to visu kā tādu lielu iespēju, kā ļoti labu ideju, ja tā var teikt, kura nebija mana, bet bija Mārtiņa. Man likās, ka man ir spēks un enerģija to realizēt. Varbūt vārds "misija" šajā gadījumā man drusciņ smagnēji skan, bet es bieži domāju par to, ka visticamāk, neviens ar tādu atdevi un mīlestību, kā to darīju es, to nebūtu izdarījis," secināja Ilze.
