Edijs Fuksis ir neredzīgs kopš dzimšanas, bet neizceļ to kā traģēdiju. Gluži otrādi – viņš ir ļoti gaišs, dzīvi mīlošs, arī darbīgs un mērķtiecīgs. Šobrīd Edija mērķis ir izveidot interneta raidstaciju, kuras galvenā auditorija būtu neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, bet kas interesanta un noderīga būtu daudz plašākam klausītāju lokam.
- Edija mērķis – lai sabiedrība uzzina par tādiem cilvēkiem kā viņš
- Svarīga dzīves sastāvdaļa vienmēr bijusi radio klausīšanās
- Piedāvā izveidot interneta radio staciju neredzīgajiem
- Meklē cilvēkus, kas palīdzētu īstenot sapni par radio staciju
Daudzas intereses, arī dziedāšana
Edijs šobrīd kopā ar draudzeni dzīvo Strazdumuižas dienesta viesnīcā Braila ielā. Sazvanīts, viņš atver ārdurvis un ar ierastām kustībām pa garu gaiteni ved uz savu istabu. Tā ir pavisam neliela, bet gaiša un mājīgi iekārtota. Edijs uzvāra tēju, piedāvā saldumus un augļus, un stāsta, ka viņa draudzene devusies uz darbu, bet pats saistībā ar interviju paņēmis brīvāku dienu, kaut gan vispār brīvā laika viņam esot maz.
"Es jau saku – es esmu uz izķeršanu līdz ar to, ka daudzpusīgas intereses. Citreiz es pat sūdzos par brīvo laiku, jo man tā tikpat kā nav," stāsta Edijs.
Viena no ļoti svarīgām lietām, kas piepilda Edija laiku, ir dziedāšana. Viņš dzied, kopš sevi atceras, piedalījies ļoti daudzos festivālos un konkursos, un liecība par sasniegumiem ir vairākas istabā uz plaukta izvietotās balvas.
Edija jaunākā sadarbība ir duets ar Maritu Snipki, vēl iepriekšējā dienā viņš dziedājis labdarības koncertā:
"Vakar mēs bijām sociālajā aprūpes centrā Ozolniekos. Mēs esam izveidojuši muzikāli dzejisku programmu, dzeju lasa Edvīns Jansons, bet mēs ar Maritu Snipki muzicējam. Un cilvēkiem patīk. Man ir prieks iesaistīties projektos, kas dara cilvēkus laimīgus."
Edijs atzīst, ka dziedāšana iedvesmo viņu un ļauj aizmirst par visu citu pasaulē. Viņš dziedāšanu skolā nav mācījies, taču konsultējies pie dažādiem pedagogiem.
"Mans mērķis ir neuzskatīt sevi par kaut kādu, kā tagad modē teikt – cilvēku ar īpašām vajadzībām, kuram kāds ir jāiežēlina," saka vīrietis.
Edija vēlme – lai sabiedrība uzzina par tādiem cilvēkiem kā viņš, un to nevar izdarīt, ja neko nedara. "Tas nav nekāds noslēpums. Es varu to pateikt, ka es esmu neredzīgs cilvēks, bet tas nav šķērslis, lai cilvēkiem dotu kaut kādu pienesumu, pievienoto vērtību."
Edijs ir aktīvs sociālajos tīklos. Viņam ir profili "Facebook", "Twitter", arī "Draugiem", kur viņš izvietojis arī savu iedziedāto dziesmu ierakstus.
Svarīga ir radio klausīšanās
Edijam šobrīd ir 30 gadu. Viņš ir rīdzinieks. Neredzīgs kopš dzimšanas, kaut arī ģimenē nevienam redzes problēmu nav bijis.
"Sākumā vecākiem droši vien bija neliels šoks, kad uzzināja, ka es esmu neredzīgs. Bet, kad es aizgāju uz bērnudārzu, vēlāk uz skolu, vecāki saprata, ka es tāds neesmu vienīgais bērns, un pamazām pierada. Bet man pašam problēmas sabiedrībā tā īsti nav bijušas. Es tomēr visu laiku kaut kā optimistiski dzīvoju," atzīst Edijs.
Viņam ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa vienmēr bijusi radio klausīšanās. Viņš ļoti labi pārzina visus Latvijas Radio kanālus, to raidījumus un radio cilvēkus.
"Tieši, ja runā par Latvijas Radio, tad tur ir objektīva informācija un dažnedažāda informācija par ļoti daudzām tēmām. Es vispār esmu radio fans. Es pētu, klausos, skatos visu, kas notiek. Ja es nedzirdu tiešraidē, es noteikti skatos arhīvā, jo man ir svarīgi saņemt daudzpusīgu informāciju," uzsver Edijs.
Viņš atzīst, ka klausās visus sešus Latvijas Radio kanālus, kur katrā var atrast ko interesantu. Informatīvs saturs vairāk ir LR1. LR2 vairāk ir muzikālie raidījumi, LR3 – raidījumi par kultūru. Tāpat vīrietis klausās krievu valodā raidošo LR4 un salīdzina šī kanāla saturu ar LR1.
"Esmu arī par to, ka pastāv LR5 – jauniešu kanāls, kaut arī daudziem pret to ir pretenzijas. Es uzskatu, ka tam noteikti ir jābūt un ka tas tikai attīstīsies vēl vairāk nākotnē. Ļoti apsveicama ir viņu ziedojumu akcija "Dod pieci!"," saka vīrietis.
Vēlas savu interneta radio staciju
Edijs ir ne tikai aizrautīgs radio klausītājs. Viņam pašam ir mērķis izveidot interneta radio staciju, kuras galvenā mērķauditorija būtu neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, bet kas interesanta un noderīga būtu daudz plašākam klausītāju lokam.
Edijs jau izstrādājis projekta koncepciju, ko arī izsūtījis uz dažādiem medijiem - arī Latvijas Radio - ar aicinājumu sadarboties.
Šīs platformas galvenā misija būtu vienkopus sniegt informāciju par visdažādākajiem jautājumiem, kas skar cilvēkus ar redzes traucējumiem, jo šobrīd šādas vienotas platformas nav, taču tā ir akūti nepieciešama.
"Kaut kas noteikti ir jādara lietas labā, jo es esmu papētījis starptautiskā līmenī, kā tas viss notiek. Es domāju, ka šajā platformā noteikti varētu darboties arī paši cilvēki ar redzes problēmām. Par saturu runājot – visdažādākais saturs, kas saistīts ar mums, jo ir ļoti dažādas tēmas, par kurām var runāt.
Tas nav tikai, kā varbūt daudziem varētu šķist – tikai par balto spieķi, masāžu vai mūziku, ko neredzīgais varētu darīt," saka Edijs.
Tēmu vidū varētu būt jautājumi gan par pieejamu vidi, gan universālo dizainu, gan jaunajām tehnoloģijām, kas attīstās pasaulē un Latvijā, gan mūziku. Tāpat varēru runāt par dažādiem pasākumiem, kuros daudz piedalās arī neredzīgie, kā arī dažādu organizāciju darbu.
"Bet tas mērķis ir, ne tikai lai mēs paši "vārītos savā sulā", bet arī lai pārējā sabiedrība par mums kaut ko uzzina. Par kādām labām lietām, ko mēs darām, un varbūt tad mēs varam veidot kaut ko kopā," spriež Edijs.
Viņš stāsta, ka pašlaik meklē iespējas, kā tehniski varētu nodrošināt radiostacijas darbību un vai šo ieceri varētu atbalstīt valstiskā mērogā. "Nekā tāda Latvijā nav bijis, tāpēc nav tik vienkārši to visu īstenot, bet es esmu optimists un pārliecināts, ka man izdosies to izveidot."
Teksti Braila rakstā un darbs ar datoru
Līdzās muzicēšanai un mērķim par radio platformas izveidi Edijs arī rediģē Braila raksta tekstus. Kādreiz strādājis par redaktoru Latvijas Neredzīgo bibliotēkā, bet tagad to dara brīvprātīgi. Arī šobrīd viņa istabā uz galda stāv kaudzīte ar baltām lapām ar Braila teksta izcilnīšiem.
"Tā ir "Mazā prinča atgriešanās". Tā ir viena bērnu grāmatiņa, kas domāta neredzīgiem bērniem. (..) Man ir jāpārbauda, vai visas pieturzīmes ir pareizas, vai nav kaut kas printējot vai skenējot palaists garām," stāstīja Edijs.
Edija istabā atrodas divi datori, ar portatīvo darbojas viņa draudzene, ar otru viņš pats. Edija dators izskatās gluži parasts, un, kā izrādās, galvenā atšķirība arī ir tikai viena - tas aprīkots ar ekrāna lasošo programmu.
"Pārējais viss vairāk vai mazāk darbojas tieši tāpat kā jebkuram redzīgam cilvēkam. Jā, neredzīgais cilvēks tikai ar bildēm nevar īpaši daudz manipulēt.
Tad ir jābūt kādam, kas pastāsta, kas tur notiek, lai viss būtu korekti un labi. Bet ar tekstiem neredzīgs cilvēks var ļoti labi tikt galā – gan rediģēt, gan sazināties ar cilvēkiem, gan lasīt mājaslapās," rāda Edijs.
Edijs ir apņēmības pilns rīkoties, lai koncepcija par radio staciju nepaliktu tikai datora teksts. Viņa mērķis ir atrast iespējas un ieinteresētus cilvēkus, kas palīdzētu to īstenot praksē, jo viņš ir pārliecināts – šāda platforma patiešām būtu ieguvums visai mūsu sabiedrībai.
Mūzikas jomā Edijam jau vairākkārt izdevies īstenot savas lolotās ieceres. Viena no tām bija iespēja kādu brīdi dziedāt "Swedbank" korī, par ko Edijs ir ļoti pateicīgs diriģentam Artūram Ancānam, jo tieši tur viņš jutis vislielāko vokālo izaugsmi.
Edijs saka milzu paldies visiem saviem mūzikas skolotājiem un arī mūziķiem, kas ar viņu muzicējuši kopā.
Viņu vidū ir Aija Andrejeva un Gunārs Kalniņš, ar kuriem kopā Latvijas Radio studijā ierakstīta arī dziesma.
