Latviešu valodas pārbaudes runas daļas paraugā eksāmena kārtotājs izspēlē sarunu ar pārdevēju tirgū. Vēl valodas pārbaudē ir klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas daļa. Uzdevumu paraugi ir pārāk vienkārši, lai uzdotu latvietim.
Tomēr valsts valodas pārbaude nav vienīgā. Vēl ir Latvijas vēstures, satversmes un himnas zināšanu tests. Vēstures un satversmes zināšanu pārbaudi nolika visi 10 notestētie Latvijas pilsoņi. Ja gadījās kļūda, tad ne vairāk kā viena vai divas.
Tomēr ar Latvijas valsts himnas noskaitīšanu gāja daudz, daudz grūtāk - tikai divi no 10 testētajiem Latvijas pilsoņiem sekmīgi noskaitīja Latvijas himnu. Šķiet, vieglāk to nodziedāt.
Veidojot sižetu, pieci.lv korespondents noskaidroja, ka viņa kolēģe Ksenija ir nepilsone. Viņa par savu statusu pat neaizdomājās, līdz daudzi viņas draugi pārcēlās uz Lielbritāniju un apciemot viņus kļuva problemātiski. Ksenija vienreiz jau mēģinājusi nolikt naturalizācijas testu. Viņai neizdevās.
„Man bija divas kļūdas satversmes un vēstures daļā, kas bišķin ir mans lepnums, bet kad lieta aizgāja līdz himnai… vot, tur bija traki!” viņa saka, un tieši himnas dēļ Ksenija nenolika eksāmenu. Galvenokārt neveiksmē viņa vaino stresu. Ksenija nav padevusies un mēģinās iegūt Latvijas pilsonību atkārtoti.
„Tomēr ir svarīgi piedalīties vēlēšanās, jo šogad man bija diezgan draņķīga sajūta, kad visi tavi draugi visapkārt runā, par ko viņi balsos, ka ir vēlēšanas, un es esmu it kā daļa no tā un it kā neesmu. Tāda stulba sajūta bija!” aizdomājusies Ksenija.
Patlaban Latvijā ir teju 290000 nepilsoņi un tas veido 13% no iedzīvotāju kopskaita. To cilvēku skaits, kas kārto naturalizācijas eksāmenu, ar katru gadu sarūk. Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs prognozē, ka šogad eksāmenam pieteiksies labi ja 2000 cilvēku.
Nepilsoņu nevēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību viņš skaidro ar kūtrumu un min vienu piemēru iz savas dzīves.
„Mana friziere, izrādījās, ir nepilsone. Mēs par pilsonības jautājumu, protams, nerunājām. Tad viņa redzēja mani televīzijā un saprata, kas es esmu, un tā mēs pacēlām šo tēmu. Tad es uzdevu jautājumu, kāpēc viņa nav naturalizējusies. Latviski viņa runā un tā. Es sapratu, ka tas bija vienkārši cilvēcisks kūtrums. Tomēr gadiem ejot, viņa sadūšojās un iesniedza naturalizācijas iesniegumu, nokārtoja eksāmenu (ar otro reiz gan tikai), bet viņa to ir izdarījusi,” stāsta Gorbunovs.
Vairums nepilsoņu ir jau gados, 40% ir vecāki par 60. Daudzi no viņiem jau ir samierinājušies ar savu statusu. Tie, kas liek naturalizācijas eksāmenu, lielākoties ir gados jaunas personas. Vai noliekot eksāmenu, viņi kļūst vairāk par latviešiem?
„Kādā ziņā latvietis? Viņa arī nekad nebūs latvietis. Latvietis jau ir nacionālā piederība, bet mums tas ir pilsonības jautājums. Ja Amerikā nedalās pa tautībām, visi ir amerikāņi, tad Latvijā joprojām ir latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi. Katrs saglabā savu tautību, bet viņam ir statuss: vai nu viņš ir pilsonis vai nepilsonis. Aizvien vēl ir viena daļa latviešu ar nepilsoņa statusu,” klāsta Igors Gorbunovs.
Arī Ksenija nedomā, ka pilsonības iegūšana liktu pārtapt par latvieti: „Nē, nekādā gadījumā. Tas vienkārši nomainīs manas pases krāsu. Bet es esmu domājusi, ka mana pase ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai pase. Tā arī ir liecība par vēsturiskajām kļūdām vai arī cilvēku nespēju kaut ko panākt, piemēram – panākt, lai visiem būtu pilsonība šajā valstī. Tā ir liecība par kaut kādu manu izvēli vai arī manu nespēju kaut ko izdarīt. Tas ir vairāk nekā personu apliecinošs dokuments. Tas ir kaut kas tāds…”
Katru gadu nepilsoņu skaits samazinās par aptuveni 15 tūkstošiem. Apmēram puse no viņiem nomirst, daļa pieņem Krievijas pilsonību, daļa vienkārši atstāj valsti.
Ja nepilsoņu skaits turpinās samazināties kā līdz šim, pēc 20 gadiem nepilsoņu Latvijā tikpat kā nebūs. Viņi būs kļuvuši par daļu no mūsu vēstures.
