Robim dzimumidentitāte nav primārs jautājums, taču, ja jau nepieciešams būt kādā kategorijā, tad visprecīzākā ir nebināra persona. Nebināra persona tāpēc, ka strikti neidentificējas ar kādu no dzimumiem. Latviešu valoda nav pārāk piemērota nebināru personu definēšanai. Angliski lieto vietniekvārdu “they”, taču Robis saka, ka latviešu valodā nav iespējams atrast neitrālu valodas lietojumu, un tāpēc viņu var saukt gan sieviešu, gan vīriešu vietniekvārdos. Piemēram, nav iespējams neitrāli pateikt “Esmu bijusi/bijis” – jebkurā gadījumā šādā konstrukcijā jāizvēlas viens no dzimumiem.

“Kad es mācījos pamatskolā, mēs draugu lokā viens otram izdomājām iesaukas un mani iesauca par Robi. Protams, ka tas nebija bez pamata, jo es jūtos kā nebināra persona. Mans cilvēka dzimtais vārds ir Roberta, un nav īpašu iebildumu, ka mani tā sauc, bet tuvāki cilvēki mani sauc par Robi,” stāsta Robis.

Robis saka, ka bieži tiek jaukts ar biseksuāliem cilvēkiem. Taču dzimumidentitāte nav tas pats,  kas seksuālā identitāte. Sabiedrībā bieži tiek dzirdēts arī viedoklis, ka šie cilvēki nevar izvēlēties, kas viņi ir, ka tā ir tāda kā fāze vai apjukums.

Robis norāda, ka patiesībā viņam šķiet nevajadzīga visa novērojamā ažiotāža un sakāpinātā attieksme attiecībā pret dzimumidentitātes jautājumiem, jo tie taču nav prioritāri. Dzīvē ir daudzas un dažādas nodarbes, aizraušanās un intereses, par ko ir vērts diskutēt. Dzimumidentitāte nav izvēle, un cilvēki, kas tā uzskata, iespējams, nepadomā, cik daudz problemātiskāk ir dzīvot ar netradicionālu dzimumidentitāti.

Patiesībā, runājot par nebināriem cilvēkiem un dzimumidentitāti kopumā,

visatbilstošāk būtu to uztvert kā spektru, kura vienā galā ir izteikti sievišķais un otrā vīrišķais, bet nebināras personas ir vidusposmā.

Uz to, vai ar šādu dzimuma definīciju viņš nemulsina vai nebiedē sabiedrību, Robis vai dažreiz Roberta apgalvo, ka tas taču nevienu neietekmē.

“Kad es publicēju kādu tekstu par šīm tēmām tviterī, vienmēr uzrodas kāds pieaudzis vīrietis ar kazbārdiņu, kurš nesaprot, kas man starp kājām. Un viņam tas nepatīk,” saka Robis.

Kāpēc kādam ir nepatika vai tieši pretēji – sakāpinātas sajūsmas pilna attieksme par Robja tā saucamo uzdrīkstēšanos? Robim šķiet, ka dzimumidentitātes tēmas ir vienkārši dabiskas un esošas un tām nevajadzētu veltīt sakāpinātas attieksmes pilnus viedokļus.

"Tie cilvēki vienmēr ir bijuši un būs. Mainās laiki – vai viņi drīkst par to runāt sabiedrībā un justies droši, vai arī viņi to nedrīkst.

Man liekas, ka tas ir tas, kas ir mainījies – tagad ir drošāka vide, lai par to varētu runāt. Tas nenozīmē, ka [nebināri] cilvēki ir "saradušies", bet vienkārši cilvēki tik ļoti nebaidās par to runāt," spriež Robis.

Daudz aktuālāka Robim ir mūzika un dalība grupā, kura bieži koncertē dažādos pasākumos. Mūzika ir būtiskākā Robja dzīves sastāvdaļa. Biežie koncerti un mēģinājumi paņem daudz laika, un tas arī ir galvenais laika pavadīšanas veids. Piedāvājumam uzstāties “Praida” pasākumā visi grupas biedri bija atsaucīgi, neatkarīgi no tā, vai piederoši LGBTQ+ kopienai.

Ikdienā Robis strādā par pavāra palīgu, tas ir viņa pirmais darbs, jo Robis vēlas sagatavoties dzīvei patstāvīgi un iemācīties izprast naudas vērtību.

Robis domā, ka cilvēkiem būtu labi vairāk mīlēt pašiem sevi un tad viņiem būs vieglāk mīlēt citus. Robis ir viens no retajiem cilvēkiem, kas ir atradis veidu, kā viegli un nemanāmi ikdienā pieminēt savu dzimuma un seksuālo identitāti.