"Papildus es vēlējos vēl iegūt jaunu pieredzi ārzemēs. Skatījos uz to kā uz sava veida piedzīvojumu.
Protams, gribas arī kaut ko iemācīties vērtīgu un tad jau tālāk redzēt, vai atgriezties vai neatgriezties," stāsta sieviete.
Darbs starptautiskā uzņēmumā
Viņa atzīst, ka pārvākties uz dzīvi Zviedrijā bija diezgan viegli – galvenokārt nopērkot lidmašīnas biļeti vienā virzienā. Grūtāk bijis atrast dzīvesvietu, taču šajā ziņā palīdzēja neliela latviešu biedrība, kurā latvieši palīdz viens otram.
Arī iejusties Zviedrijas sabiedrībā sākotnēji nebija viegli.
"Lai tevi pieņemtu zviedru sabiedrībā, vajag nedaudz pacīnīties. Vajag iegūt uzticību caur labu izglītību, vēlēšanos mācīties viņu valodu.
Statistiskie tautieši
Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties?
Pēc viņas teiktā, Zviedrijā ir cits dzīves līmenis un arī cenas, bet, ja ir darbs, tad "tas atrisina diezgan daudzas problēmas". Darbu atrast jomā, kurā studē, Katrīnai nav bijis viegli. "Galvenokārt es meklēju darbu starptautiskos uzņēmumos, kur ir daudz vairāk internacionālu cilvēku un kur varbūt zviedru valoda nav tik svarīga, un tas man arī izdevās."
Katrīna stāsta, ka zviedri aizvien vairāk tiecas savās komandās iekļaut cilvēkus ar dažādām pieredzēm, no dažādām kultūrām, lai veicinātu inovatīvas idejas.
Darbā Katrīnai pārsvarā visi kolēģi ir zviedri, lai gan starp draugiem vairāk ir citu zemju cilvēki – lietuvieši, ungāri. "Mācīties brauc arī daudzi vācieši, daudzi ķīnieši. Bet, protams, ir diezgan samiksētas kultūras lekcijās."
Zviedri līdzīgi latviešiem
Zviedrus raksturo viens vārds, ko viņi paši bieži izmanto. "Zviedru valodā tas nozīmē "ne par daudz, ne par maz", tieši ideāli, ideālā līmenī.
Šo konceptu viņi izmanto ļoti daudz savā dzīvē, kad domā par darba un privātās dzīves līdzsvaru, gan varbūt izvēloties veselīgāku dzīvesveidu, esot aktīviem, bet tajā pašā laikā reizēm sevi palutinot," stāsta Katrīna.
Viņasprāt, raksturu ziņā zviedriem ir dažas līdzības ar latviešiem. Arī zviedriem nav viegli atvērties jauniepazītiem cilvēkiem. "Bet ar laiku, kad viņus iepazīsti, viņi ir ļoti patīkami un ļoti jautri cilvēki," uzskata Katrīna.
Visvairāk Katrīnu Zviedrijā pārsteidza tas, cik tās sabiedrībai ir svarīga vienlīdzība, cieņa vienam pret otru, uzklausīt katra domas.
"Zviedriem ļoti patīk diskutēt, runāt ilgām stundām un mēģināt risināt problēmas. Arī viena varbūt neparasta lieta, kas mani pārsteidza Stokholmā, ir tas, cik tēvi ir iesaistīti ģimenē. Tieši tad, kad piedzimst bērni, daudzi ņem tā saukto dekrētu, kas ir pieejams arī tēviem pat uz dažiem mēnešiem. Tas viņiem ir ļoti svarīgi. Ko uzreiz var pamanīt Stokholmā, ir daudzi tēvi ar ratiņiem, kas būtībā piesaista uzmanību un varbūt ir ne tik pierasti šeit, Rīgā," atzīst Katrīna.
Viņa atzīst, ka patīk tas, ka Stokholma ir ļoti internacionāla – ar to Zviedrijas galvaspilsēta atšķiras no Rīgas. Stokholmā var sastapt cilvēkus no visām pasaules malām.
Iedvesmo savam uzņēmumam
"Visvairāk man Stokholmā patīk atmosfēra. Tas, cik cilvēkiem patīk eksperimentēt, inovācijas," stāsta Katrīna un akcentē, ka Stokholmā ir ļoti daudz mazu uzņēmumu, kas "būtībā iedvesmo arī mani kādreiz sākt savu uzņēmumu".
Katrīna norāda, ka Zviedrijā ir visai sakārtota "sociālā sistēma" – ja iecerētais bizness cieš neveiksmi, tad valsts palīdz tikt tam pāri.
"Tas ir būtībā kā drošības spilvens, kas palīdz daudziem mēģināt un tiekties uz kaut ko, izveidot kaut ko savu," atzīst sieviete.
Vērtējot darba vidi Latvijā un Zviedrijā, Katrīnas vērtējumā, Zviedrijā ir mazāk hierarhijas. "Tas nozīmē to, ka pat visaugstākā līmeņa cilvēki ir tie cilvēki, ar kuriem tu pavadi daudz laika ikdienā un kuri kļūst tikpat labi draugi kā tava tā paša līmeņa cilvēki. (..) Un ir viegli komunicēt gan ar menedžeriem, gan ar partneriem, kas ir visaugstākajā līmenī. To ir grūtāk izdarīt šeit, Rīgā."
Katrīna atzīst, ka uz Latviju dodas diezgan bieži, jo šeit aizvien ir daži draugi un ģimene.
"Šobrīd ir grūti pateikt, cik ilgi es palikšu Stokholmā. Uz šo brīdi man patīk tur būt, bet es tikpat labi varu redzēt sevi kādā citā pilsētā pasaulē.
Cenšos būt atvērta visam jaunajam," viņa saka.