Mihails piedzima un uzauga Latvijā. Tepat ieguva arī augstāko izglītību. Patlaban strādā kādā privātfirmā. Iepriekš nebija domājis par Latvijas pilsonību. Spēcīgu emocionālu impulsu ieguva pirms diviem gadiem „Prāta vētras” koncertā Mežaparkā, kad arī nolēma naturalizēties. „Skatījos uz cilvēkiem, kuri arī bija uz koncertu. Izklausās emocionāli, bet man kaut kādā veidā sagribējās kļūt par daļu no viņiem,” smaidīdams saka Mihails.
29 gadus vecais Mihails ar lepnumu no kabatas velk sarkano Latvijas pilsoņa pasi. Viņš to saņēma pirms diviem gadiem, veiksmīgi nokārtojot naturalizācijas eksāmenus. Jau balsoja pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās un noteikti to darīs arī sestdien. „Negribu apvainot tos, kuri nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās, taču man liekas, ka cilvēki nesaprot. Var ilgu laiku sēdēt savā istabā, savā dzīvoklī un nepiedalīties vēlēšanās un pēc tam runāt, ka viss ir slikti un viss ir pretīgi šajā valstī. Man nepatīk. Es balsošu, un tā daļa būs mana atbildība,” klāsta Mihails
Patlaban uz Latviju pārcēlusies arī viņa mamma. Notikumi Ukrainā, kas ir mammas dzimtene, mainījusi arī viņas attieksmi pret politiku. Ja agrāk mamma bija apolitiska un vairāk pievērsās saimnieciskām lietām, tad tagad arī viņa interesējas par sabiedriskām aktualitātēm.
Nesen ģimene no Purvciema pārcēlusies uz citu rajonu, kur vairāk dzirdama latviešu valoda - ne tāpēc, ka tagad Mihails draudzējas tikai ar latviešiem. Paziņas nav mainījušies un dažkārt viņi savstarpēji asi strīdas par politiku. Bet dzivesvietu mainījuši, lai nezaudētu latviešu valodas iemaņas - ja nerunā, tad pazūd.
