LTV Ziņu dienests, gatavojoties LTV diskusijai “Lielais jautājums” par reģionālo attīstību, turpina stāstīt par cilvēkiem novados un galvaspilsētā.
Vienā no diviem Vecvārkavas veikaliem, kamēr LTV filmēšanas grupa filmē, ienāk tikai viens cilvēks. Tomēr veikala vadītāja Solvita Čaunāne saka, ka veikalam pircēju pietiek. Viņu uz Vārkavu atveda vīrs, kurš tajā ir uzaudzis.
“Es biju ārzemēs, man tur baigi nepatika, viss svešs,” saka Solvita.
Saņemties veikalam nav bijis viegli. Drošības spilvens ir vīra zemnieku saimniecība. Pagaidām par veikalā ieguldīto darbu un naudu nav bijis jānožēlo un arī nākotnē Solvita raugās optimistiski.
“Nezinu, kā būs, bet būs labi, tikai pats saviem spēkiem kaut ko var,” viņa noteic.
Vārkavā pamatā ir tikai zemnieku saimniecības, arī daži kokapstrādes uzņēmumi. Jaunieši strādā vecāku saimniecībās vai tās manto. Arī Ainārs pelna naudu ģimenei, kurā aug divi mazi bērni, ar lauksaimniecību. Līdz viņa saimniecībai ar auto gan nevar tikt – ceļš ir izskalots. Ainārs saka, ka ceļš ir viņa lielākā sāpe. Pagaidām risinājuma nav. Kad bērni sāks iet bērnudārzā, tad par to domās.
“Padzīvoju Rīgā, kad sākās krīze atnācu atpakaļ. Man te patīk labāk,” saka Ainārs.
Vārkavā ir gan pamatskola, gan vidusskola. Pieejama arī ģimenes ārste. Jaunie vecāki saka, ka pagaidām nevar iedomāties, kas trūktu. Karīna audzina bērnus un uzskata - “tāpat kā mūsu vecāki mūs uzaudzināja, tāpat mēs arī savējos”.
Karīnas ģimene no Rīgas pārvākusies pie vīra vecākiem, kuriem pieder bioloģiskā saimniecība. Pagaidām saimnieko visi kopā.
Latvijas Televīzijas aprēķini liecina, Vārkavas novadā ar regulāriem ienākumiem strādā vien 103 cilvēki, no kuriem puse ir pašas novada administrācijas darbinieki. Faktiski novads darbu nodrošina tikai nepilniem 6% iedzīvotāju. Ja visi deklarētie dzīvotu uz vietas, bezdarba līmenis te būtu 94%. Cilvēki nodarbojas ar lauksaimniecība, taču brīvas lauksaimniecības zemes praktiski nav.
