„Tys vyss maņ sasalēdze ar sieliskū, kas beja saimē, bet natyka identificāts, jo nava tuos pošapzinis taidys spieceigys. Vysleidza, nazkaids kulturviesturiskais sluoņs beja. Tūlaik saprotu, ka tys ir tyvejai pi latgaliskuo. I latgaliskais varātum byut tys, pi kuo tys varātum centrētīs. Gribejuos autentiskuoka materiala, autentiskuokys dzeivis, senejuokys sajiutys. I Latgolā tū varēja dabyut. Cytur Latvejā, nu varbyut Lejiskūrzemē, bet na tik koncentrātā veidā nūteikti. Saceisim tai, folklorys ansambļu Latgolā beja vaira nikai vysā puorejā Latvejā kūpā jemūt. Tys dalypa - tei gribeišona saglobuot tū,” raidejumā „Kolnasāta” stuosta Aņss Ataols Bierzeņš.
Tai pamozam, caur kulturu i folkloru A suocs vuiceitīs ari latgalīšū volūdu. Folklorā ir cīši svareigai saglobuot autentiskumu i ite sovs svors ari vītrunai, izsver Aņss. „Ka tu dzīdi dzīsmi nu nazkaidys vītys, ta tev jei ir juodzīd vītrunā. Navarim saceit, ka Latvejis folklorys kusteiba itymā vaicuojumā byutu cīši loba. Cīšī daudzi ir vysaidu nakvalitativu izpiļdejumu.
Struodojūt pi itūs materialu, es saprotu, ka, kaba mes varātum kvalitativai itū vysu izdareit, kotram lobam folkloristam juobyut ari drupeit dialektalogam.
Dabyuoju dziļuok pasavuiceit, pasaklauseit. Latgalīšu volūda ir tūs latgaliskūs vītrunu apvīnuojums, varbyut pat lobuokuo eseņce.”
Pats par sevi i sovom latgalīšu volūdys zynuošonom jis soka, ka pa itim godim ir klivs par sovys i cytu vītrunu apvīnojumu. „Ekspediceju braucieja, folklorista, lingvista apvīnojums. Es raugu dasamāruot informantam, jo vyslobuokais materials vysod ir tod, ka informants pajiut, ka tu esi juo cylvāks, sovejais. Kur es braucu, taidā volūdā es ari raugu runuot. Leidz ar tū, nazkas nu tūs cylvāku ari dalypst i drupeit sasajauc. Aiz tam navar saceit, ka es teirai runuotu nazkaidā vīnā vītrunā.”
Aizvadeituo goda vosorā Aņss Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs doktora disertaceju inženeru programā latgalīšu volūdā. Pats dorbs gon vysaidu īmesļu deļ beja saraksteits latvīšu literarajā volūdā.
„Es raksteju pa baltiskam, jo maņ beja skaidrys, ka Zynuotņu akademeja napuorlaiss. I napuorlaiss jī viļteigai, jī napasceis, ka nadreikst, kab nabyutu skandala, jī pasceitu, ka navar atrast nivīna recenzenta, kas saprūt.
Koč maņ i beja pa baltiskam, jī vysleidza navarēja atrast recenzenta, kas byutu pa munai temai. Ar lelom gryuteibom vīnu atroda… Motivaceja beja taišni mozūs volūdu diskriminaceja, kai tyvuokais pīvadums itam ir latgalīšu volūda. Vīnkuorši es saprotu, ka tyvejamuos volūdys sauc par atsevišķom volūdom, bet nazkaidu, pat tuolejamuoku volūdu nazkaidu, ak jau politisku īmesļu deļ, sauc par dialektu i nazkai tai pazamynoj statusu. Maņ ruodejuos, ka vādzātu pastuovēt objektivam, izmierejamam kriterejam, pa kuram varātum nūviertēt cik tyvejamis ci tuolejamys ituos divejis volūdys ir. Tyvejameibys koeficients. Nu i es raudzeju izdūmuot metodis, kai tū varātum dareit. Par īejis datim maņ beja diveji varianti – fonetiskuo transkripceja voi runys aizroksti. Ir, kas dorbojās ar ortografiskū transkripceju, gruomotys i tai, bet es skaitu, ka itys nav objektivai. Ortografeja ir nūsaceita i naatainoj relalū, dzeivū volūdu. Pryncypā es pīruodeju, ka itū var dareit. Skaidrys, ka ite na vīna cylvāka aizdavums, ite cālam institutam vādzātu struoduot.”
Aņss pīzeist, ka jam itys, ‘Covid-19’ pandemejis laiks ir samāra vīglai, jo jam nikod nav bejuse tikai vīna konkreta nūdarbe. Pec juo dūmom vīgluokai dzievuot ar puorlīceibu, ka vysam ir ari sovs pozitivais pīnasums.
„Deļ taidu cylvāku, kurim ir deveni dorbi i dasmytais bods, itys laiks ir vīgluokai puornasams nikai deļ taidu, kurim ir vīns dorbs. Tūlaik jī ir cīši atkareigi nu tuo, kas tys beja par dorbu i kas ar jū niu nūteik. Maņ laika vysleidza nav, maņ ir kū dareit. Pasuocīņu datryukst, sevkuram muzykantam gribīs izīt ari pi publikys. Deļ dzīšmu raksteišonys varbyut niu pat vaira laika palīk. Ir daguojušs rūkys leidz taidim dorbim, leidz kurim vysu laiku nadaguoja. Itys ir pozitivs pīnasums. Vierteibu puorviertiešona, ite deļ cylvāka izaugsmis ari pozitivai. Es naasu sirdeigs iz ituo laika, maņ pryncypā ir interesnai. Maņ pateik.”
Sovys muzykaluos gaitys ar darbeibu folklorys kapelā „Maskačkas spēlmaņi” jis aizsuoce jau 1995. godā. Pa itim godim izdūti ari vairuoki muzykys albumi i saraksteitys dzīsmis. „Es nagaideju, ka juos itai aizīs tautā. Pryncypā ir pat nazcik dzīšmu, kas jau ir folkloriziejušuos cīšī mudrā laikā. Ir daudzi latgalīšu dzīšmu, kurys ir izdūmuotys pa čyuliskam i piečuok puorcaltys. Tū var just. Ja izraizis juos ir raksteitys latgaliski, tī izreizis ir taidys formys, kurys pa čyuliskam saītu cytim vuordim i naskanātu. Tys nazkai aizgiun. Lobūs latgalīšu volūdys zynuotuojus tys nazkai pagiun. Golvonais, prūtams, ir tys, ka tymuos ir personeigys sajiutys i ka tys īt nu sirds. Nu sirds iz sirdi. Es naprūtu i pat nagrybātu raksteit dzīsmi pa pasyutejumam. Munuos dzīsmēs ir teiri personiskys sajiutys, kurys es asu puordzeivuojs pats i piečuok projicēju iz pasauli. Tei actena, pa kuru es pasaveru ir radzu, kai tys paruoda nazkaidu leluoku problemu. Ap tū ir tuos dzīsmis.”
Vaicuots par tū, kaidai juobyut eistyn latgaliskai dzīsmei, Aņss pīzeist, ka ite ir svareigi taišni vuordi, volūda.
„Eistynai latgalīšu dzīsmei ir juobyus radeitai latgaliski. Vuordim. Jei nadreikst byut puorcalta nu cytus volūdys, jo tī pādi tod taipat palīk.
Melodeja pat var atīt, bet tī vuordi nadreikst byut puorcalti, bet ir originalā pa latgaliskam bejušs. Vuordi iznas volūdu, volūdys šmukumu. Jī naatdarynoj cytu volūdu.”
Aņss pauz nūžālu par vaļsts politiku daudzu godu garumā, kas nikod naasūt bejuse vārsta iz Latgolys atteisteibu i iteinis vierteibu saglobuošonu. Taipat jis nagativai viertej iteinis apdzeivuoteibu, kas ar kotru godu eimūt mozumā.
„Tys, kas ite ir pats šmukais – volūda i kultura. Jei ir sovpateiga i pryncypā, tys itūšaļt teik paturāts minimalai, kai turisma prece, bet ar tū nav pīteikami. Na jau tei turisma prece ir šmuka. Šmuka tei volūda ir tod, ka jei ir dabeiga, ka jū puornas nu audzis audzē. Dīmžāļ Latvejis Republikā jau nu Ulmana apvārsuma šalts piļneigi konsekventai, Padūmu laikūs ari, jei teik iznycynuota. Latglīšus kai tautu, iznycynoj, puortautoj, asimilej. Itei ir varbyut naoficiala, bet taida tīša vaļsts politika. Pādejūs godūs vaira runoj par tū, ka Latgola ir vierteiga, bet tuoluok par runuošonu nav izdareits. Viņ īdūd kuļturai nazkaidys tyukstūšys, bet juosaprūt, ka tū var saglobuot, tikai radikalai i pryncypialai puortraucūt asimalativūs procesus.”
