Fotogrāfs Atis Ieviņš ir Jura Krūmiņa draugs kopš bērnības. Ar viņu sarunājamies zīmīgā vietā - Pils laukuma vasaras kafejnīcā. Tieši šeit abi draugi visbiežāk satikušies, kad Juris Krūmiņš strādājis prezidenta kancelejā. Atim Ieviņam vēl tagad acu priekšā, kā Juris, izbrīvējis mazliet laika no saspringtā darba ritma, iznāk no pils pagalma un ierodas pie viņu iecienītā galdiņa, kā vienmēr eleganti ģērbies, jautrs un omulīgs...
Kā fotogrāfu Juri Krūmiņu raksturoja māksliniecisks radošums, kas apvienots ar ļoti lielu precizitāti un pedantismu. Atis Ieviņš uzskata, ka tieši šīs kvalitātes viņu padarīja par veiksmīgu un arī ilgstošu valsts pirmo personu oficiālo fotogrāfu.
Atis Ieviņš stāsta, ka līdzās oficiālajām fotogrāfijām Jura Krūmiņa personiskais arhīvs glabā ļoti daudz interesantu nekur līdz šim nepublicētu liecību par prezidentu dzīvi. „Viņš rādīja reizēm ļoti interesantas aizkulišu bildes, kas palika viņa privātajā arhīvā, jo viņam bija jāievēro savi spēles noteikumi. Taču tas, ka viņš spēja pamanīt interesantas lietas, tas jau arī ir ļoti daudz. Jo jebkuram cilvēkam - arī prezidentam - taču gadās dažādas komiskas situācijas, kuras, ja tu noķer, arī paliek par interesantu vēstures liecību,” saka Ieviņš.
Kā spožu profesionāli, bet reizē arī ļoti sirsnīgu kolēģi un lielu Latvijas patriotu Juri Krūmiņu raksturo prezidenta kancelejas operators Gatis Bergmanis, kurš ar viņu kopā strādājis četrus gadus Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā. „Juris vienmēr bija solīds, labi apģērbies. Viņam lielākie svētki bija ordeņu pasniegšanas pasākumi, tad viņš vienmēr īpaši sapucējās, uzvilka smokingu, tauriņu, un varēja just, ka tas viņā pašā raisa īpašu svētku sajūtu,” stāsta Bergmanis.
Sirsnību pret kolēģiem Juris Krūmiņš izrādījis, arī apdāvinot viņus ar fotogrāfijām. Līgai Krapānei, kas ar viņu kopā strādāja Gunta Ulmaņa komandā, ir sava neliela kolekcija, kurā viena no mīļākajām bildēm ir medus ēšana Latgalē.
Gan kā fotogrāfs, gan kā cilvēks Juris Krūmiņš bijis arī ļoti emocionāls, šai saistībā Līgai Krapānei spilgtā atmiņā kāds pirmsjāņu vakars pēc prezidenta vizītes Gulbenes pusē: „Tas bija 21. vai 22.jūnijs. Daba smaržoja. Viss ziedēja. Mēs braucām atpakaļ - baltā nakts… Nu, kā tu baltajā naktī neapstāsies pa ceļam un kaut kādā veidā neiejutīsies pirmsjāņu noskaņā… Tad mēs apstājāmies pie Lorupes gravas, tur bija tādas garas jāņuzāles, mēs bridām pa tām… un tad mēs gribējām vēl padejot, lūdzām, lai šoferītis ieslēdz mašīnu gaismas, un šajās gaismās mēs ar Juri abi dejojām… To es atcerēšos uz visiem laikiem..”
Brīvajā laikā Juris Krūmiņš ar lielu aizrautību fotografēja arī dabu, bet, kā pats bija atzinis - vislielāko sajūsmu viņa raisīja Dziesmu svētku iemūžināšana. Caur saviem darbiem viņam arī lieliski izdevās ielūkoties Dziesmu svētku dvēselē.
Atvadīšanās no Jura Krūmiņa notiks piektdien pulksten 13 Katlakalna kapličā.
