Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Intervija ar VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieku Andi Rinkevicu

Pusgadsimtu restaurē un kolekcionē motociklus

Motociklu restauratora un kolekcionāra Jura Rambas pusgadsimtu ilgo darbu novērtē starptautiski

Motociklu restaurators un kolekcionārs Juris Ramba nupat saņēmis Starptautiskās Vēsturisko spēkratu federācijas Kultūras balvu kategorijā “Pētniecības darbs”. Ramba, kurš ar antīko motociklu restaurāciju nodarbojas jau 50 gadus, atzina, ka tas ir viņa mūža darba novērtējums starptautiskā līmenī.

Juris Ramba nupat kā ieguvis Starptautiskās Vēsturisko spēkratu federācijas Kultūras balvu kategorijā “Pētniecības darbs” par izstādi “Aizmirstie senie motocikli” . Tā pērn rudenī bija skatāma Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

“Man tas ir mana mūža ieguldījuma vai veikuma novērtējums starptautiskā līmenī. Tas ir stāsts par to, kā kaut ko dot, nevis tikai ņemt. Es jūtos beidzot novērtēts,” atzina Ramba.

“Pirmā saskare ar antīku motociklu bija 11 gadu  vecumā, kad mani uz “Royal Enfield” motocikla uzsēdināja, lai vestu uz Ķegumu naktsšņores mest. Tas pukšķis, tas motocikla skaistums, atstāja dziļu iespaidu,” stāstīja Ramba.

Tieši tā, toreiz vēl esot bērnam un to neapzinoties, aizsākusies Jura Rambas mīlestība pret senajiem motocikliem.

Nu jau pusgadsimtu viņš restaurē un kolekcionē senos spēkratus. Lielāko daļu restaurācijas darbu viņš paveic ar savām rokām.

Kolekcijā ir arī motocikls, ko Ramba dēvē par Latvijas lepnumu numur viens: “Viņš ir izgatavots motorizācijas ēras pašā sākumā Rīgā, Aleksandra Leitnera velosipēdu manufaktūrā. Tas nav mopēds, lai gan viņam ir pedāļi. Tas ir vecākais, kas ir ražots Latvijā (arī Baltijā), kas toreiz bija cariskās Krievijas perifērija. “

Motocikls ražots 1903. gadā. Šobrīd Rambas kolekcijā ir vairāk nekā 25 motocikli, kuri nonākuši pa visdažādākajiem ceļiem.

“Motocikli tika iegūti laikā, kad viņus meta pakaļ. Kad pionieri nodeva lūžņos, kad viņiem nebija nekādas vērtības, – dārgākais varbūt par vienu mēnešalgu. Motociklus kādreiz mainīja pret suņu būdu, pret diviem pusstopiem, pret grāmatu. Ir atrasti baznīcā iemūrēti aiz sienas, nocelti no septītā stāva balkona,” uzskaitīja kolekcionārs.

Ir motocikli, kurus Ramba restaurē jau 40 gadus, un tie vēl nav pabeigti: “Restaurācija ir maģija, zinātne, māksla. Es esmu viens no retajiem trakajiem, kas pats krāso savus motociklus. Nedodu nevienam  citam. Krāsoju ar karstām emaljām. Pats smilšoju. Man ir paštaisītas iekārtas.”

Jau padomju laikos viņš par motociklu restaurāciju un vēsturi sazinājies ar kolēģiem ārpus Padomju Savienības, kas toreiz nemaz nebija tik viegls uzdevums, un dalījies savās zināšanās, kā pareizāk restaurēt.

“Studēju angļu valodu, ļoti daudz lasīju grāmatas. No 1976. gada sarakstījos ar Angliju. Pirmās 20 vēstules gan pazuda, bet es tomēr par politiku nerakstīju. Rakstīju par to, kas mani interesē, ko Latvijā es esmu atradis. 1978. gadā kļuvu par Lielbritānijas Antīko motociklu kluba biedru,” stāstīja Ramba.

Restaurators atzina, ka motocikli ir viņa dzīvesveids un reliģija, un, neskatoties uz ievērojamo gadu skaitu, viņš nedomā apstāties pie sasniegtā.

“Prāts nenoveco, motocikls palīdz nenovecot, tāpēc es vēl arvien cenšos aktīvi darboties. Kaļu plānus piedalīties seno spēkratu rallijos. Ir, protams, vēlme vēl kādu duci motociklu restaurēt,” atzina Ramba.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt