Ar Latvijas goda konsulu Filadelfijā Džonu Medvecki tikšanās notiek Latvijas vēstniecībā Vašingtonā. Viņš mērojis ceļu, lai sastaptos ar delegāciju no Rīgas. Staltais, sirmais kungs atvainojas, ka tomēr runās angliski, lai gan ar Latviju viņu saista dziļas un cieša saiknes.
Biznesmenis, filantrops, mākslas atbalstītājs, Džons Medveckis ir dzimis Latvijā un piecdesmito gadu sākumā emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur apmetās Indianapolisā. Studējis arhitektūru un ekonomiku, nākamajos gados kļuvis par vienu no pilsētas Ekonomistu kluba dibinātājiem, sabiedriski aktīvākajiem un pazīstamākajiem cilvēkiem.
Medvecka darbības lauks ir ļoti plašs. Viņš nodevies padziļinātām mākslas un vēstures zinībām, un joprojām ir vairāku muzeju un kultūras nodibinājumu valdes loceklis, ASV senāts Medvecki savulaik iecēla par pilnvaroto Kongresa bibliotēkas trasta fonda valdē. Medvecki zina un pazīst plašas ASV mākslas, kultūras, uzņēmējdarbības aprindas, viņš ir Baltijas fonda dibinātājs Vašingtonā.
Lolojot atmiņas un mīlestību pret Latviju, Džons Medveckis jau ilgstoši palīdz arī dzimtenes jaunajiem cilvēkiem, ieguldot izglītībā. Vēl vasarā, 2. jūlijā, pateicoties Medvecka atbalstam, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Biznesa inkubatorā atklāja Latvijas Universitātes „FabLab” prototipēšanas studiju, kas šobrīd ir vienīgā šāda tīkla studija Baltijā. Studija dos iespēju studentiem, zinātniekiem, izgudrotājiem un jauniem uzņēmējiem izveidot fiziskus prototipus savām idejām un izgudrotajiem produktiem.
„Es jau vairākus gadus sadarbojos dažādos projektos ar Latvijas Universitāti, jo uzskatu, ka izglītība ir tik ļoti svarīga. Tā patiešām ir visa pamatā, arī tam, kā panākt valstī ekonomikas izaugsmi un kā mazināt bezdarbu. Projekti, kuros esmu ieinteresēts, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, un kurus finansiāli atbalstu, ir tādi, kas iedrošinās un izglītos uzņēmējus,” Medveckis par to ir lepns un aizkustināts.
Medvecka bērnības stāsts, bēgšana no kara pārņemtās Latvijas, kā viņš saka, bija kā piedzīvojumu romāns:
„Mana mamma un es, mēs aizbēgām 1944. gada augustā. Tas bija patiešām piedzīvojumu pilns laiks. Mēs nokļuvām Vācijā, kas tolaik bija sadalīta četrās zonās. Sākotnēji mēs nokļuvām tajā, kas bija Francijai, pēc tam angļu zonā un tad 1951. gadā emigrējām uz ASV. Kopā ar mammu Vācijā nodzīvojām sešarpus gadus. Kad ieradāmies ASV, man bija deviņi gadi.”
Džons Medveckis vairākkārt ir bijis Latvijā. Puča laikā ASV valdības uzdevumā Latvijā strādājusi viņa meita Dženifera.
„Ļoti interesanti, ka 1944. gada augustā mēs ar mammu aizbēgām no Latvijas. Savukārt, 1991. gada augustā manai meitai uz dažām dienām nācās pamest Latviju un doties uz Zviedriju, jo Rīgā ieradās „melnās beretes” un tā tālāk. Ļoti īpatnēja sakritība, tikai daudzus gadus vēlāk,” stāsta Medveckis.
Džons Medveckis teic, ka, būdams goda konsuls Filadelfijā, Pensilvānijas štatā, viņš var daudzināt Latvijas vārdu dažādos veidos, īpaši tirdzniecība, kultūra, izglītība ir pirmās lietas, kurās viņš cenšas veicināt Latvijas atpazīstamību.
„Latvijai ir cita pieredze, pārejot no centralizētas ekonomikas, no sociāli orientētas sabiedrības, uz brīvu ekonomiku, kas notika 1991. gadā. Jums nav tādas uzņēmējdarbības pieredzes, kāda ir mums šeit, ASV. Un tieši šeit es saredzu lielas iespējas, jaunas idejas. Mazie, vidējie uzņēmēji patiešām ļaus uzplaukt Latvijai. Un jo īpaši es ceru, ka tie atvedīs atpakaļ uz mājām jaunus cilvēkus, kuriem iepriekš šķita, ka citur Eiropā ir daudz lielākas iespējas,” savu viedokli pauž Medveckis.
Džons Medveckis teic, ka ir ļoti pārliecināts, ka Latvijai klāsies labi, pārvarot pēdējo gadu smagos laikus, jo viņaprāt, investoru uzticība, tagad raugoties uz Latviju, esot krietni augusi. Taču viņš atkārto, ka ļoti cer, ka Latvijā ienāks ne tikai jauns finanšu, bet atgriezīsies arī tās būtiskākais kapitāls - cilvēki.
