Pēc Saldus slimnīcas likvidēšanas viņa 2009. gadā nolēma pamest ķirurģijas māsas darbu, taču šā gada martā, sākoties Covid-19 pirmajam vilnim, nolēma atgriezties stacionārā.
“Jebkurš piedāvājums nāk kā apliecinājums, ka man ir kāds potenciāls, ko es varu izdarīt. Nemēģināt un šaustīt sevi būtu bijis daudz grūtāk,” saka Grinšpona.
Viņa slimnīcā atgriezās Covid-19 laikā. Vai to nenožēlo tagad?
“Nē, nevienu pašu mirkli. Kad vēl teicu jāvārdu, Covid-19 bija kaut kur tālu, tālu un likās, ka tas mūs neskars. Laiks ārkārtīgi interesants, kur cilvēki parāda savu patieso būtību,” saka Grinšpona.
Pirms 33 gadiem Grinšpona izlēmusi kļūt par medmāsu, iedvesmojoties no kaimiņos dzīvojošās ārstes. Dzimusi un augusi Saldū un ar prieku pieņēmusi piedāvājumu strādāt dzimtajā pilsētā.
“Vēlme kļūt par mediķi man ir no bērnības. Bērnudārzā spēlējos dakteros ar lellītēm. Citas domas es neatceros,” stāsta Grinšpona.
2009. gadā pēc reformas Saldus slimnīca tika pārveidota par aprūpes slimnīcu, sašaurināts pakalpojumu klāsts. Tādēļ izlēmusi aiziet no darba, mācīties kosmetoloģiju un paralēli strādāt pie ģimenes ārstes.
“Krīzes laiks, 2009. gads, man bija iespēju laiks, jo to es izmantoju jaunas specialitātes apgūšanai,” stāsta Grinšpona.
Slimnīca šobrīd neuzņem Covid-19 pacientus, bet nepieciešamības gadījumā sniedz akūtu palīdzību ar Covid-19 saslimušajiem.
Grinšpona novērojusi, ka pandēmija ietekmējusi daudzus cilvēkus: “Dažkārt liekas, tu visu esi darījis. Bet kā ar jebkuru veselo, ir ļaudis, kas redz pilnu trauku, citi pustukšu. Tas ir atkarīgs no katra paša, vai šis “māšukins” tev ir drauds vai palīgs.”
Ziemassvētku vakaru medmāsa pavadīs, kā pati smej, atbilstoši valdības lemtajam – savā mājsaimniecībā ar vistuvākajiem.
“Ļoti jau gribētos cerēt uz cilvēka veselo saprātu, uz to, ka mēs varam no kaut kā atteikties, lai pasargātu savus tuviniekus. Sāpīgāk ir kaiti nevis pašam pārciest, bet nolūkoties uz tuvinieku, kas cietīs manas vieglprātības dēļ. Es domāju, ka mēs esam gudri ļaudis, spēsim atšķirt viltus ziņu no objektīvas, un paši pieņemsim lēmumu, kā saprātīgi pārlaist šo laiku ar lielākiem vai mazākiem apgrūtinājumiem, bet ar cerību uz veselīgu un labu pavasari,” saka Grinšpona.