Apbalvojums tiek piešķirts par paveikto Covid-19 pandēmijas laikā, bet, kā jau laukos – feldšere un farmaceite ir tie cilvēki, kas bieži strādā arī ārpus noteiktā darba laika, vakaros un brīvdienās. Ģimenes ārsts Taurenē ierodas reizi nedēļā, bet pārējā laikā pacientus sagaida feldšere Daina Skrastiņa. Viņai darbs Taurenē ir pirmā un vienīgā darba vieta jau 39 gadus. Daina vērtē, ka Covid-19 pandēmijas laiks nav bijis viegls.
"Tāpat kā visā Latvijā, kolēģi visi strādāja – tas bija tāds smags darbs gan ar slimiem cilvēkiem, gan ar visām potēšanām," atcerējās Daina Skrastiņa. "Juties [kā mediķis] atbildīgs, jo nezinājām, kas varētu notikt, jo tad pieredzes nebija par to kovidu, un bailes bija arī."
Mediķe stāsta, ka telefons viņai nekad nav bijis izslēgts, un, ja vajadzība bijusi, cilvēki zvanījuši arī naktīs. Par potēšanos sākumā jau ļaudis nav bijuši sajūsmā. "Sākumā jau nesaprata, bet darbavietas un visi lika – likumi tādi bija.
Tad cilvēki labprātīgi piespiedu kārtā potējās, bet tagad cilvēki nāk un, saklausījušies, ka ir jaunas, uzlabotas vakcīnas, potējas.
Galvenokārt tādi slimīgāki dažādos vecumos, kuriem arī ārsts iesaka, jo ir plaušu saslimšanas vai kaut kādas biežās slimošanas, tie nāk uz gripas potēm."
Taureniešiem paveicies, ka pagastā uz vietas ir gan ātrās palīdzības brigāde, gan joprojām darbojas arī privātā aptieka, un to 40 gadus vada Dace Strazdiņa. Dace zāles, ja nepieciešams, izsniedz arī ārpus darba laika.
"Nav jau variantu, atnākam tad, kad vajag," atzinās Dace Strazdiņa. "Bet vai to maz drīkst teikt? Tie ir lauki, un ar to jārēķinās." Viņa saskaras ar likteņa ironiju, kad zobi noteikti sāk sāpēt pēc aptiekas darbalaika – brīvdienā vai naktī.
"Pulksten vienos man zvana cilvēks uz aptieku, kad pati tur netīšām biju iegājusi, un viņš ir izmisumā. Jā, un es tajā mirklī, par laimi, esmu aptiekā."
No profesionālā viedokļa svarīgi ir vienkārši izdarīt savu darbu, uzskata apbalvotā aptiekāre, bet otrs, viņasprāt, svarīgs nosacījums, lai saņemtu balvu par darbu, ir cilvēcīgais faktors. It sevišķi pagastā, kur paaudzēs visi cits citu pazīst.
"Te ir bērni, ir vecāki, un nu jau tiem vecākiem ir mazbērni," skaidroja Dace Strazdiņa. "Tātad mēs visi esam pazīstami – visi savējie."
Uz jautājumu, vai laukos cilvēki ir veselīgāki nekā pilsētā, feldšere Daina Skrastiņa atbild noliedzoši.
"Viņi ir pieticīgāki varbūt," skaidroja Daina Skrastiņa. "Iet, līdz jau lūst, ilgāk ciešas, telefoniski paprasa kādu recepti un pretsāpju līdzekli. To, ka būtu veselīgāki, es nezinu. Domāju, ka nav – visiem ir tādas pašas novecošanas vainas."
Bērni Taurenē arī kovida iespaidā nav dzimuši vairāk.
"Mums pagastā tomēr ir pārsvarā tikai seniori vairāk, jaunas ģimenes pie mums neveidojas, kaut arī te ir skaists un populārs bērnudārzs, uz kuru brauc pat no visiem apkārtējiem pagastiem."
Balva "Savējo labie darbi" ir pārsteigums abām Taurenes pagasta mediķēm.
"Ja jau šādas nominācijas piešķir, tad varbūt jau nāk tas vecums, kad jāiet pensijā un laicīgi jāatstāj darbs," smejoties saka feldšere Daina. "Tajos laikos, kad mēs mācījāmies, bija viss savādāk. Tagad mums ir kursi, kursi, kursi, sertifikācijas un resertifikācijas – jāmācās visu laiku un katru dienu."
Balvu "Savējo labie darbi" Taurenes pagasta mediķes Daina Skrastiņa un Dace Strazdiņa saņems valsts svētkiem par godu rīkotajā sarīkojumā Vecpiebalgas Kultūras namā kopā ar 20 citiem, kas dara labus darbus.
