"Es jau te esmu arī daudz gulējusi. Līdz desmit gadu vecumam pietiekami bieži slimoju, un arī esmu te piedzimusi," ReTV uzzināja no Brigitas Betleres. "Tajā logā augšā, stūrītī, bija dzemdību zāle, un bēbīšu istaba bija iepretim." Ar to gan medmāsai Brigitai Betlerei saikne ar Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcu nebeidzas. 18 gadu vecumā viņa slimnīcas durvis ver jau kā pilntiesīga darbiniece un dara to jau pusgadsimtu.
"Es pat nezinu, kā to novērtēt šodien. Tad, kad es iesāku [strādāt], tas bija prestiži. Tad, kad es sāku, mums bija māsas, kuras bija beigušas Latvijas laika Sarkanā Krusta skolu, un viņas izteicās, ka nevar mētāties apkārt, ir jāstrādā vienā vietā. Ja man vaicā, kāda ir sajūta pēc pusgadsimta vienā vietā, tad nejūtu: tas [laiks] ir paskrējis nemanot. Vienīgi, ja runājam par mani kā medmāsu, tie visi, kuri toreiz bija maziņi, ko es potēju, tagad ir izauguši un ved savus bērnus un mazbērnus uz potēm."
Brigitas kundze stāsta, ka viņas dzimtā neviens neesot saistīts ar medicīnu. Arī viņas bērni neesot izvēlējušies mediķa profesiju, bet pati par medmāsu nolēmusi kļūt drīzāk jau sagadīšanās pēc. "Mamma dzīvoja Talsu pusē, bet tad atnāca atpakaļ uz Tukuma rajonu, kur mēs agrāk dzīvojām. Tā kā es biju 8. klasē, mani atstāja internātā," atmiņās dalījās Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcas ambulatorā māsa Brigita Betlere.
"Es biju vecākā no internāta meitenēm, un internāta audzinātāja atnesa man pudeli rivanola un saites un sacīja: "Brigita, tu tagad būsi internāta sanitārs".''
Tiņģeres skolā ir ārkārtīgi skaista apkārtne, un puišeļi, kas palika internātā arī pēc stundām, tai ziemā tur brauca no kalna ar slēpēm, ar pannām un ar ko tik ne, un tad viņiem bija nobrāzti pirksti, apdauzītas rokas un kas tik tur nebija! Tā, audzinātājas pamudināta, es iesāku. Arī viena no iepriekšējā gada skolas beidzējām bija iestājusies 2. medicīnas skolā, un tas bija iedvesmojoši."
Ar tādu pašu iedvesmu, smaidu un labestību medmāsa Brigita strādā arī šodien. Mainoties laikam un prasībām, jau pusmūžā nācies apgūt arī daudz jauna. Tomēr, ja vēlreiz varētu atgriezties bērnībā, viņa atkal būtu medmāsiņa.
"Es viņu raksturotu kā ļoti atsaucīgu, izpalīdzīgu," par savu kolēģi, slimnīcas vecāko medmāsu izteicās arī Līga Štolcere, kuru visvairāk pārsteidzot Brigitas spēja nezaudēt optimismu un labestību. "Nekad neko neatteiks, ja būs vajadzība, vienmēr izpalīdzēs, un es domāju, ka to pašu arī teiks pacienti."
Brigitai Betlerei Irlavas esot visgarākais darba mūžs Sarkanā Krusta slimnīcā, tomēr arī citas kolēģes esot ar krietnu darba pieredzi.
"Es domāju, ka cilvēki spriež, ka ir grūti. Ir garas darba stundas, un neteiksim, ka būtu ārkārtīgi augsta samaksa," atzīstas medmāsa Brigita Betlere.
"Tas viss kopā... turklāt šeit, laukos, piemēram, problēma ir arī apdzīvojamā platība."
Par ieguldīto darbu 50 gadu garumā Brigita Betlere saņēmusi pateicības rakstu no pašvaldības un vēlējumu nostrādāt vēl tikpat daudz. "Cik darba gadu tad vēl jāvēl?" vaicāja žurnāliste. "Tikai ne tik daudz, cik man te novēlēja, tik daudz es neizvilkšu!" – "Cik tas bija?" – "Piecdesmit!" smejas darba jubilāre.
