Mazzināmais, bet nozīmīgais Zviedrijas latvietis Vilnis Zaļkalns. Kas viņš bija

Vilnis Jānis Zaļkalns (1947-2002) – publicists, grāmatizdevējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks, ilggadējs ziņu veidotājs latviešu valodā Zviedrijas Radio un Latviešu redakcijas vadītājs (no 1989. gada) - Latvijas sabiedrībā joprojām mazzināms Zviedrijas latvietis, kura nozīme Latvijas un latviešu trimdas vēstures procesos ir nepelnīti maz pētīta.

15. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika viņa piemiņas sarīkojums “Saruna par Vilni Jāni Zaļkalnu”, kurā pulcējās daudz trimdas latviešu, Zaļkalna laika un domubiedru.

Sarīkojumā bija iespēja ieskatīties trimdas sabiedriskā darbinieka Dr. Ģirta Zēgnera sarūpētos vēsturiskos attēlos; video kadros, klausīties radio arhīva ierakstus, kas palīdzēja iejusties laikmeta situācijā, kavēties atmiņās un pārdomās par Vilni Zaļkalnu, kā arī aplūkot grāmatas, kas izdotas apgādā “Memento”, kuru Zaļkalns kopā ar dzīvesbiedri Lilitu Zaļkalni pārņēma 70.gadu beigās un bija ilggadēji vadītāji.

Atmiņu pēcpusdienu vadīja LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders, kurš portālam Latviesi.com uzsvēra:

“Apbrīnoju Vilni Zaļkalnu – cilvēku, kurš trimdas apstākļos bija Latvijas patriots un mēģināja savu darbību organizēt dažādos veidos – ne tikai demonstrācijās un akcijās, bet gādājot, lai latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas

un vēlāk, pēc neatkarības atgūšanas jau arī Latvijā – būtu pieejami teksti un viedokļi, kas ne vienmēr bija vispārpieņemtie uzskati. Tā ir virkne savrupnieku, kāds bija “Memento” bieži izdotais autors Uldis Ģērmanis un daudzi citi. LNB direktors Andris Vilks un dzejnieks Uldis Bērziņš jau gadu desmitiem ar Vilni Zaļkalnu ir bijuši labi draugi. Šo sarīkojumu izjūtu arī kā Andra Vilka cieņas apliecinājumu Zaļkalnam 75. jubilejā. Protams, LNB glabā virkni materiālu, kurus izlases kārtā esam te atskaņojuši un parādījuši, jo būtu svētīgi, ja arī kāds no jaunākās paaudzes par visu šo ieinteresētos.”

Ar nesalaužamu ticību Latvijai

Savukārt Austra Krēsliņa, uzņēmēja Stokhomā, bija Zaļkalna kolēģe, redakcijas locekle Zviedrijas Radio Latviešu raidījumu redakcijā. Viņa klātesošos uzaicināja pastaigā pa Zviedrijas Radio garajiem gaiteņiem, ar savu stāstījumu uzburot gleznu - tā laika cilvēkus un gaisotni, kas valdīja latviešu redakcijā, ar humoru raksturoja darbu redakcijā, tās vadītāja Zaļkalna darba stilu un to, kā redakcijā svinēja 18. novembri.

Portālam Latviesi.com viņa stāstīja: “Vilnis Zaļkalns bija ļoti labs kolēģis, draugs un priekšnieks. Viņš tik daudz neiedziļinājās detaļās, bet pieskatīja, lai mēs darbotos pareizi. Viņš mūs vadīja ar stingru virzību uz lielo mērķi, jo Latvijai tajā laikā vajadzēja dzirdēt ziņas no ārpuses, apstiprināt vai noraidīt faktus, kas parādījās citur. Mūsu raidījumi bija ļoti svarīgi demokratizācijas procesā Latvijā.”

Krēsliņa uzsvēra, ka pats lielākais ieguvums Latviešu redakcijā bija relatīvā izteikšanās brīvība. Viņa uzskata, ka Zviedrijas Radio Latviešu redakcijas veidotie raidījumi bija paši brīvākie raidījumi latviešu valodā.

 “Vilnis Zaļkalns Latvijai ir nozīmīgs ar nesalaužamu un nenogurstošu ticību, ka Latvija var būt pilnvērtīga, demokrātiska un neatkarīga valsts – līdzīgi kādai no ziemeļvalstīm. Tam viņš ticēja jau padomju laikos. Un pie tā viņš turpināja strādāt arī tad, kad Latvijas neatkarība bija jau atjaunota,” akcentēja Krēsliņa.

Savukārt Dārija Juškeviča Atmodas laikā bija Latvijas Radio programmu direktore un ģenerāldirektora vietniece. Viņa iepazīstināja ar Latvijas Radio un Zviedrijas Radio Latviešu redakcijas sadarbību, kas tolaik galvenokārt notika caur Vilni Zaļkalnu.

Juškeviča vērtēja, ka šī sadarbība arī viņai personīgi devusi ļoti daudz – latvisko pašapziņu un spēju uzdrīkstēties. Viņa uzsvēra, ka latviešiem ārzemēs nekad nav bijušas šaubas, ka Latvija būs neatkarīga: jautājums nebija - vai, bet - kad.

Sievas atmiņas

Viļņa Zaļkalna dzīvesbiedre Lilita Zaļkalne, par savu vīru runājot, portālam Latviesi.com stāsta: “Ar tādu cilvēku būtu bijis grūti sadzīvot, ja nebūtu līdzīgu domu un ticības. Mums abiem bija svarīga Latvija. Latvijas ideja trimdā līdz pat brīvības atgūšanai bija viņa dzīve. Kad viņš mēģināja turpināt pēc 1991. gada, tad viss kaut kā aizgāja nepareizi, jo viņš bija viens, bet te bija visa LatKrievijas mafija. Un to viens viņš nespēja… Viņam trūka trimdas sabiedrības atbalsta. Liela trimdas daļa aizgāja līdzi Jurkānam. Trimdas spices gribēja kļūt par ministriem, bet Vilnim bija cita ideja, viņam bija cita Latvija. Es to laiku ļoti labi atceros - kad tu esi viens pret visiem, kad nav pieejas presei, kad nav nekā, bet citiem ir - kā Dainis Īvāns teica - Tautas Frontei bija viss, ieskaitot presi.”

Kas ir LatKrievija?

“Mēs, trimdinieki, savā idealizētā skatījumā iedomājāmies, ka brīvā Latvijā viss krieviskais automātiski tiks nomests un visi būs latvieši. Taču tas nenotika. Un Vilnim bija šausmīgi grūti to pieņemt,” saka Zaļkalna dzīvesbiedre.

Sarīkojumā vairākkārt izskanēja, ka Vilnis Zaļkalns bija ļoti izcils cilvēks, viņa būtība bija cīņa par brīvu Latviju. Zaļkalns ir ietekmējis cilvēku mūžus, viņš spēja ap sevi radīt milzīgu enerģiju - bija būtisks centrs, gan asinot, gan provocējot līdzcilvēku domas.

 

Pilnu rakstu lasiet šeit.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt