Vienkāršā rūtiņu klade ir Daigas Valteres dzimtas hronika. Viņas vecāmāte - Milda Marija Sīka - pierakstījusi ģimenei svarīgus brīžus un atmiņas.
Vecmāmiņa bija pagasta rakstvede. Vectēva vecākiem bija liela piensaimniecība Veselavā. Ar to pietika, lai viņus uzskatītu par padomju varas ienaidniekiem un izsūtītu uz Sibīriju. Arī zīdaini. Daigas mammai - Teikai - tolaik bija tikai septiņi mēneši.
Naktī uz 14. jūniju čekisti aizveda arī vecātēva radus. Daugavpilī vagonus sadalīja - sievu un vīru vagonos. Vectēvam izdevās uzmeklēt vecāsmātes lodziņu, pa kuru parādīta mazās Teikas rociņa, kas bijusi sapampusi, jo viņa iepriekš potēta pret bakām. "Tā bija viņu pēdējā tikšanās."
Vilis Sīks sodīts ar 10 gadiem Sverdlovskas darba lēģeros bez tiesībām sazināties. Bet pēc tam sodīts ar augstāko soda mēru nošaujot, kas izpildīts 1942. gada jūnijā.
Apstākļi lopu vagonos bija necilvēcīgi - nebija ko ēst, dzert. Vecāmāte kladē pieminējusi kādu sievieti, kura naktī aiz izmisuma nogalinājusi savus trīs bērnus un pati izdarījusi pašnāvību.
Taču neviens pat nevarēja iedomāties, kādas šausmas piedzīvos izsūtījuma vietā. Pārpildītas koka būdas, utis un blaktis. Cilvēki mira no bada, pārpūles un sala.
Darbs Sibīrijā līdzinājies katorgai. Ziemā, kad sniegs līdz viduklim, sievietes sūtīja gāzt kokus mežā. Bet visbriesmīgākais darbs bijis lopu pārdzīšana
"Nedrīkstēja pazust neviens, jo atbildēji par to ar savu dzīvību. Lopiem bija lielāka vērtība nekā cilvēkiem, kas tur bija," stāstīja Daiga Valtere.
Izsūtījumā - Tjuhtetas sādžā - vecmāmiņa ar meitu nodzīvoja 16 gadus
"Kā viņa skuma pēc mājām! Viņa teica, mājas, dzimtenes skumjas ir tādas, ka sāp viss iekšā. Tāpēc viņa saka - nevar lielu koku pārstādīt, viņš neaugs citur. Tāpat ir arī cilvēkam."
Izsūtītos ģimenes locekļus reabilitēja kā nepamatoti notiesātos. Kā atzīst Daiga, papīrs neatsver un nemazina sāpes. Viņas vecāmamma bija izsūtīta turpat, kur rakstniece Melānija Vanaga. Kad Vanaga rakstīja romānu “Veļupes krastā”, vacmāmiņa bieži iegriezusies ciemos, lai palasītu šos pierakstus.
Pirms septiņiem gadiem Daiga atgriezās saimniekot vairāk nekā 200 gadus senajā dzimtas mājā, kur pagalmā aug vectēva stādītie ozoli.
