Uz veikaliņā "1001 aksesuārs mājai" Kauguros izlikto preci pircēji noraugās caur skatlogiem. Tas ir slēgts, apgrozījums krities par 98%, un internetā izdodas tirgot tik maz. Piemēram, vakar nopirktas divas krūzītes. Ieņēmumi bija 4 eiro. Ieņēmumi nav pietiekami pret īres maksu, kas netiek samazināta, un citiem izdevumiem, kas arī nav mazi. Una Budovska tirgo preces no Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas. Rotaļlietas, aksesuārus, traukus. Tagad viņa mēģina šīs preces tirgot internetā.
"Tas ir kosmoss! Krāsas nevar nodot. Toni nevar nodot. Stāstu var. Vienkāršāk ar antikvariātu, vintāžu, to mēs izmantojam. Tā nav peļņa, bet eksistēšana," viedokli pauda Budovska.
Veikala īpašniece norādīja, ka izmanto visus valsts piedāvātos atbalsta mehānismus un ir iztērējusi arī visus savus uzkrājumus. "Skaudri, iet skaudri. Ziemassvētki bija laiks, kad apstājāmies. Daudzus iznīcina, daudzus mazos veikaliņus. Es redzu jau ar reģipsi aiztaisītus veikaliņu logus. Nu mazie, specifiskie. Tā nav mašinērija, tā ir dvēsele. Rada prieku. Aksesuāri, dāvaniņas. Tas ir prieciņš. Un ir ļoti žēl, ka mēs nevaram radīt prieku," stāstīja Budovska.
Veikala īpašniece būtu gatava darboties pēc tiem pašiem noteikumiem, pēc kuriem jau strādā frizētavas – viens cilvēks, slēgtas durvis. Tad būtu vismaz kaut kādi ienākumi.
"Man konkrēti ir 120 kvadrātmetri, diezgan liels priekš maza veikaliņa. Mana doma bija – tāpat, kā strādā skaistumkopšana. Kāpēc ne? Es esmu gatava dot papīru, lai paraksta. Es esmu gatava izsniegt masku. Piedāvāt dezinfekciju. Un vest pa vienam. Tā nebūtu problēma. To var izkontrolēt. Tas varētu ļaut mums izpeldēt. Tā nebūtu attīstība, bet peldēšana," stāstīja Budovska.
Uzņēmēju visvairāk uztrauc neziņa par to, kad vispār varēs atvērt durvis apmeklētājiem.
"Apjukusi [esmu], vienā vārdā – apjukusi. Daudziem ir izmisums, apjukums. Uzņēmējs ir tas cilvēks, kurš plāno. Nu, mēs nevaram ar garantiju plānot nākošo rudeni un Ziemassvētkus. Jo garantijas nav nekādas. Mēs varam nogaidīt, bet, ja nevaram plānot, man ir sasietas rokas," uzsvēra Budovska.
Par spīti tam viņa mēģina noturēties. Šoziem sākusi rūdīties āliņģī un saka labus vārdus katram, kurš atnāk pēc tās pašas internetā nopirktās divu eiro krūzītes.
"Diemžēl mēs nevaram ielaist. Klienti saka – turaties, tie mums ir spēka vārdi. Varbūt tas ir viņu dēļ. Gausties var vienmēr, bet acīm ir jāmirdz," sacīja uzņēmēja.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV" frakcija) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām 6. aprīlī vajadzētu ļaut sākt strādāt arī mazajiem veikaliem. Pašlaik rit trīs nedēļu klusuma periods, kurā pastiprināti ierobežojumi, lai Covid-19 izplatību apturētu. Vienlaikus eksperti izstrādā arī to, kā varētu atvērt dažādas nozares, ja saslimstības rādītāji uzlabosies.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
