Angļu valodas skolotāja Ligita Lūriņa Matīšu skolā strādā jau vairāk nekā 15 gadus un šobrīd aizvien aktīvāk savā darbā izmanto humānās pedagoģijas metodes, audzēkņu vidū akcentējos garīgas vērtības.
“Humānajā pedagoģijā viņa ir iesaistījusi mūs visus, arī pati viņa aktīvi darbojas. Ieguldījums, kuru varam izmantot gan mēs, gan arī citu skolu skolotāji, ir jau otrā grāmatiņa, metodiskais līdzeklis, kuru skolotāji var izmantot savā darbā,” stāsta Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina.
Īpašu vērību skolotāja pievērš audzināšanas darbam, klases stundās ar bērniem pārrunājot dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas. To novērtē arī viņas audzēkņi, skolotāju saucot par savu otro mammu.
“Viņa ir draudzīga, par mums rūpējas, izpalīdz. Viņa vada labas klases stundas, kur visas labās lietas iemāca, pastāsta sīkāk,” vērtē Matīšu pamatskolas audzēkne Rasa Ņikitina.
Tomēr gan Ligita, gan arī citi viņas kolēģi atzīst, ka šodien skolās galvenokārt jau strādā šī aroda entuziasti. No valsts puses pedagogu ieguldītais darbs jau ilgstoši netiek pienācīgi novērtēts.
“Mēs nevaram nekad aizvērt durvis 4, 5 pēcpusdienā un darbs beidzas. Gribot negribot viņš nesas līdzi uz māju, ja tās nav darba burtnīcas, vai kas labojams, tad viņs nesās līdzi sirdī, jo par kādu vienmēr ir jādomā, kā palīdzēt,” stāsta Ligita Lūriņa.
Skolotājas nenoliedz, cerības ka pedagogu darbs ar laiku varētu tikt pienācīgi atalgots teju vai zudušas. Tomēr ikdienā nezaudēt darba sparu aizvien palīdz uzturēt bērni un pārējo kolēģu atbalsts.