„Mans dēls nekad nespēs runāt, domāt un darboties kā citi cilvēki, viņš atzīts par invalīdu uz mūžu. Kāpēc no manis tiek prasīts, lai es sniedzu tiesā pieteikumu par viņa rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu?" jautā kāda māte.
Oskars piedzimis ar Dauna sindromu, viņš ir citādāks, bet tāpēc ne mazāk mīlams. Viņš ir iekļauts ģimenes rūpju lokā, par viņu gādā gan māte, gan tēvs un brālis ar ģimeni. Zinot, ka viņš nekad nerunās un nespēs darboties kā citi cilvēki, tuvinieki priecājas par katru viņa mazo sasniegumu, arī to, kā viņš darbojas ar „Lego" klucīšiem. Saņemot vēstuli, ka aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par Oskara rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, ģimene ir neizpratnē – vai tas nozīmē, ka mediķu atzinumam, ka cilvēks ir invalīds uz mūžu, nav likuma spēka?
Māte Sandra Broka atzīst, ka lasīt šādu vēstuli bija trauma. Ģimene jau sastapusies ar grūtībām, kādas jāpiedzīvo, Oskaru vedot pie ārstiem - viņam no visa ir paniskas bailes, pat domāt negribas, kā viņu varētu dabūt uz tiesu.
Oskara brālis Dainis raidījumam stāstīja, ka māte, saņemot vēstuli, izplūda asarās, tēvs pateica, ka tam jādod Nobela prēmiju, kas redz, ka ar šādu diagnozi cilvēkam stāvoklis var uzlaboties.
Rīgas bāriņtiesā skaidro, ka Civilprocesa likums pārskatīts, jo, iespējams, ka ir cilvēki, kuru rīcībspēju nevajadzēja ierobežot.
Tiesībsargs Juris Jansons skaidro, ka jaunais cilvēktiesību standarts nosaka, ka nevienu nevar atzīt par pilnīgi rīcībnespējīgu. „Tas galvenokārt ierobežo mantojuma attiecības, kas attiecas uz civillikuma jomām – stāties darījumos, finanšu attiecībās ņemt kredītus u.t.t. Tas ir tiesai jāvērtē, kādu ierobežojumu noteikt, kādēļ," skaidro tiesībsargs.
Ja aizgādnis noteikto četru gadu laikā nesniedz tiesā pieteikumu par sava aizgādājamā rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, lieta tiek nodota prokuratūrai. Tālāk pieteikumu tiesai sniedz prokuratūra.
