Uz Latviju Marko pirmo reizi atveda draudzene, kas toreiz bija apmaiņas studente Somijā. Latvija viņu apbūra jau toreiz. “Biju te pirmoreiz vienās Lieldienās, un tad uzreiz bija mute vaļā. Nevar būt, ka te kaut kas tik skaists – tāda pludmale un fantastiskie meži, un tāds maigums!"
Iemīlēties Latvijā
Lai gan Marko ir izceļojis Eiropu krustu šķērsu, vēl neviena valsts nav uz viņu atstājusi tādu iespaidu kā Latvija, tā ar saviem gleznainajiem skatiem viņam liek sajusties kā pasakā.
“Sirds tik strauji sitas pret Latviju, ka, nu, nevar tikt ne uz priekšu, ne atpakaļ," viņš jūsmo.
Šobrīd viņš dzīvo Jūrmalā, kas, viņaprāt, ar saviem mežiem, dabu, upi un jūru ir vieta, kurā nevar neiemīlēties. Īpaši viņu kā mūziķi valdzina kāpu priedes vējā. Tajās viņš māk saklausīt smeldzīgas melodijas.
Mūziķis ar lepnumu sejā stāsta, ka viņa dēliem ir Latvijas pases un viņi ir latvieši.
Atnākot ciemos pie mūziķa, Marko kolēģa basģitārista Māra Orehova pirmie vārdi bija: “Šeit dzīvo latviskākais soms pasaulē!“. Marko patriotismu pret Latviju ievēro ne tikai kolēģis, piemēram, reiz viņš bija kādā pasākumā ar sarkanbaltsarkanu lentīti pie krūtīm, pie viņa tad esot pienācis maestro Raimonds Pauls un teicis: “Oho! Īstens latvietis arī atnācis šovakar!”
Raksturojot Marko, viņa kolēģis turpina: “Es nepazīstu otru tādu ārzemnieku Latvijā, kas tā mīlētu Latviju. Viņš ir vienkārši iemīlējies Latvijā! Es viņam kādreiz uzdevu jautājumu – kad tu domā braukt atpakaļ, viņš saka: “Nekad! Es mīlu Latviju!”"
Mūziķa gaitas
Uzsākt mūziķa gaitas Marko iedvesmoja rokenrola karalis Elviss Preslijs. Pēc tam, kad estrādes karalis nomira 1977. gadā, Somijā vairākus gadus bija Elvisa kults un viņu varēja redzēt visur. Kā mazam puikam tas viss likās forši, tāpēc arī Marko izdomāja, ka grib būt mūziķis, un sāka spēlēt akordeonu. Marko par Elvisu nav aizmirsis arī šodien – viņam pat ir īpašs Elvisa tērps, kuru uzvelkot, var iejusties mūziķa ādā.
Šobrīd Marko strādā par mūzikas skolotāju Jūrmalas Alternatīvajā skolā un darbojas vairākās muzikālajās apvienībās, piemēram, "Duan Allta", "Zaļā galma kapella", "Garden Street Band", "Jauna diena", "Mazā Parīze" un "Flying Finn".
Ceļš līdz Latvijai
Mūziķis atzīst, ka, pirms satika apmaiņas studenti no Latvijas un atbrauca uz Latviju, par šo valsti viņš zināja diezgan maz: “Es jau neko nezināju, jo
mums Somijā ģeogrāfijas stundās tik "Soviet Union" visi bija, un nebija nekāda uzmanība pievērsta šai brīnumzemi. Vēl Tallinu es zināju, tāpēc ka tā bija tuvāk.”
Marko stāsta, ka Somijā viņam bija apnicis un līdz kaklam – strādājis vairākos darbos, gan vadījis sieviešu kori, gan ģitāras klasi, mācījis spēlēt klavieres, vakara skolā vadījis akordeonu orķestri un tad vēl spēlējis balles.
Tā nu pirms padsmit gadiem mūziķis pārcēlās uz Latviju, kurai viņa sirdī ir īpaša vieta.
Kā putnu vērotājam Marko īpaši interesanti šķiet stārķi, kas nelido ne uz Zviedriju, ne Somiju, ne Norvēģiju: “Nekur nav stārķu, bet Latvijā ir stārķi. Es esmu pārliecināts, ka te tieši ir zeme, ko visi dievi ir arī iemīlējuši, te ir tiešām fantastiski!”
