Pērn, Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, mums bija iespēja piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, jo Mariss Jansons sniedza koncertu Nacionālajā operā kopā ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri. Tajā viņš spoži un reizē ļoti jūtīgi interpretēja Dvoržāka 9.simfoniju „No jaunās pasaules” un Šostakoviča 5.simfoniju.
Mariss Jansons dzimis Rīgā, 13 gadu vecumā pārcēlies uz toreizējo Ļeņingardu, un no aptuveni 30 gadu vecuma viņa darbība bijusi saistīta ar ļoti daudzām pasaules valstīm. Viņš vadījis slavenākos Eiropas un Amerikas orķestrus. Patlaban viņš ir divu vadošo Eiropas orķestru galvenais diriģents. Šogad pēdējo sezonu viņš strādā ar Amsterdamas Karalisko "Concertgebouw" orķestri un turpina darbu Bavārijas Radio simfoniskajā orķestrī.
Ne tikai lielisks mākslinieks, bet ideālā latvieša prototips, kurš ir ļoti strādīgs, kurš prot izmantot savu talantu, nezaudējot jūtīgumu un redzīgumu pret pasauli. Tā par Marisu Jansonu saka Latvijas Radio 3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode:
"Tieši tāpēc viņu arī mīl visi tie mūziķi, ar kuriem viņš kopā strādā – viņš ir ļoti skrupulozs, pedantisks savā darbā, bet ar milzīgu spēju un harizmu aizraut cilvēkus kādas idejas vārdā."
Viņam piemīt unikālas personības unikālais starojums, ko nav iespējams ietvert kādā formulā – tā par Marisu Jansonu teic diriģents un komponists Andris Vecumnieks. Viņš uzsver, ka Jansona milzīgais ieguldījums ir arī tajā, ka viņš ir citu mūsu diriģentu iedvesmas avots un vadzvaigzne:
„Paskatieties, piemēram, Andris Nelsons, Atvars Lakstīgala, kuriem Mariss Jansons ir ideāls, elks, favorīts, līderis, kura muzicēšanas manierei viņi tuvinās, tas ir impulss visiem jaunajiem māksliniekiem kļūt par tādiem ģēnijiem, kāds ir Mariss Jansons. Un tas ir tas lielākais viņa nopelns Latvijas mūzikas kultūrā tieši kā iedvesmai, kā ideālam, kā impulsam”.
Pērn viesojoties Rīgā, Mariss Jansons sniedza interviju Latvijas Radio 3 programmai "Klasika", kurā dalījās arī pārdomās par impulsiem, kam, viņaprāt, ir jāvada ikviena laba diriģenta roku kustības.
„Rokas taisa tādas kustības, kādus signālus viņas saņem. Es teikšu tā – sirds dod signālu galvai, tālāk tas signāls nāks uz jūsu rokām, un, ja jums tas signāls ir par švaku, tad rokas nezina, ko darīt. Jo jums ir bagātāka fantāzija un tēlu izjūta un jo vairāk jūs dodiet no dvēseles, jo vairāk ir iespējams ar rokām parādīt,” ar tādu sajūtu diriģē Mariss Jansons.
Strādādams pasaulē, Mariss Jansons vienmēr akcentē, ka ir latviešu diriģents, dzimis Rīgā. Protams, mums būtu vēlme viņu arī vairāk redzēt Latvijā, bet – kā saka Gunda Vaivode – mums ir jārespektē, ka viņu tik ļoti pieprasa pasaule:
„Mēs nedrīkstam viņu „saplēst gabalos”, mums ir jādodas pie viņa vairāk, nevis jācer uz to, ka viņš brauks uz šejieni. Vienkārši ir jālolo šādi cilvēki, kuri ar savu vārdu vien, ar savu muzicēšanu citur var Latvijas labā izdarīt simtkārt vairāk nekā šeit, klusi rušinoties”.
Pirms dažām dienām saņemta priecīga ziņa, kas kārtējo reizi apliecina Marisa Jansona augsto novērtējumu, proti, ka 2016.gadā viņš diriģēs prestižo "Vīnes Filharmoniķu" Jaungada koncertu. Šī iespēja viņam tiks uzticēta jau trešo reizi.
