Panorāma

Ar ko mēs lepojamies Latvijā?

Panorāma

Turpinās prēmēt ēnu ekonomikas apkarotājus

Mana Latvijas vēsture - Jānis Pundiņš

Mana Latvijas vēsture – Jānis Pundiņš

Mammas gatavotās svētku vakariņas un sarkanbaltsarkanās lentītes pie mēteļiem – ar to pamatskolniekam Jānim Pundiņam asociējas valsts svētki. Viņš domā, ka 95 gadi – tas valstij ir liels vecums, un Latvijas dzimšanas dienā viņš novēl, lai visi cilvēki būtu priecīgi.

Ja gribat satikt Jāni, viņš, visticamāk, jāmeklē skeitparkā – tur viņš pavada savu brīvo laiku. Tāda gan ir ļoti maz, jo paralēli mācībām piektajā klasē, viņš dzied skolas korī, spēlē klavieres, saksofonu, un trenējas karatē.

Kā jau Rīgas centra humanitārās vidusskolas skolēnam, Jānim vislabāk skolā padodas angļu  valoda, bet vispār jau atzīmes ir labas visos priekšmetos un arī mājasdarbus vienmēr sanāk izpildīt pavisam ātri.

„Es parasti visu izdaru, uzreiz atnākot no skolas, izmācos, un tad es esmu gatavs iet jau uz mūzikas skolu, solfedžo un tā," par savu dienaskārtību stāsta Jānis. „(..) Vasarā jau vairāk laika, tad nav nekādas mūzikas skolas, treniņi vienalga, bet...var it kā paspēt. - Ko tu dari mūzikas skolā? - Spēlēju saksofonu un klavieres. - Meitenēm jau patīk puiši, kas spēlē saksofonu? - Jā," viņš smej.

Jānim ir 11 gadu, bet jau diezgan sen viņš zina, ka kādreiz būs zobārsts – tāpat kā mamma. No lielā zināšanu apjoma, kas jāapgūst šīs profesijas pārstāvjiem, viņš nebaidās, jo laika jau tam vēl daudz.

„Kā tev liekas, Tu esi patriots? - Mmmm. Jā, domāju, ka jā. It kā svinu visus svētkus, kas Latvijā ir. Lāčplēša dienas, jubilejas. - Jūs kaut kā ģimenē īpaši svinat? - Nu, mamma parasti uztaisa kaut ko speciālu ēdamu, nu, kaut ko interesantu, ko viņa parasti netaisa. (..) Tad, kad Tu ej pa ielu, arī sajūta, jo tu redzi visiem Latvijas karodziņus piekārtus, jo parastās dienās nav nevienam piekārti Latvijas karodziņi, ir tāda savādāka sajūta. Mājās arī savādāk svinēt."

Lāčplēša dienā Jānis šogad ar kori dziedāja Tēvzemes etīdi Kara muzejā. Vēsturi gan piektajā klasē vēl nemāca, tāpēc Jānis īsti nezina, vai tā viņu interesēs, un šobrīd vislabāk Latvijā viņam patīk draudzīgie cilvēki. Patīk, ka mazās pilsētiņās kā dzimtā Baldone visi viens otru pazīst un uz ielas sveicina. Apceļojot Eiropu, tā bijis reti kur.

„Es Vācijā trīs mēnešus dzīvoju. Man arī tur patīk. Visi draudzīgi ļoti. - Bet dzīvot Tu gribi palikt Latvijā? - Jā. (..)  Ir jau arī tādi cilvēki, kas aizbrauc, bet nu, es nezinu, es par to nespriežu. Paši zina, ko darīt."

Vienīgais, kas Jānim Latvijā šobrīd nepatīk, ir ceļi. Tos gan vajadzētu salabot. Varbūt par godu Latvijas 95. dzimšanas dienai vajadzēja, jo, kā viņš pats saka, tas valstij ir jau liels vecums.

„Es Latvijai novēlētu gan, lai attīstās, tiek pakaļ visām pārējām valstīm. Lai salabo visus ceļus, lai cilvēki priecīgi. - Kā tev liekas, cilvēki šobrīd Latvijā ir priecīgi? - Jā, nu, kā kurš. Es, piemēram, jā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti