Šī brīža vidusskolēni. Paaudze, kurai Latvijas neatkarības atgūšana jau ir vēsture. Vecāku nostāsti, filmās un grāmatās uzzinātais. Šis ir arī vecums, kad sāk veidoties pieauguša cilvēka uzskati par dzīvi un pasauli. LTV „Panorāma" dodas ciemos pie 19 gadus vecās Elfas. Viņa uzaugusi mazpilsētā, pēdējos dažus gadus dzīvo Rīgā. Un pat mēģinājusi pārvākties uz dzīvi Anglijā, taču Latvija atsaukusi mājās.
Elfa mūs sagaida ģērbusies sarkanbaltsarkanā. Pati nosmej – nejauši! Meitene ir ļoti patstāvīga. Kopš 16 gadu vecumā atgriezās no Anglijas, viņa Rīgā dzīvo viena. Mazajā dzīvoklītī tiek izauklēti daudzi radoši plāni. Par līdz šim skaistāko pieredzi Elfa sauc brīvprātīgo darbu šī gada Dziesmu svētkos. „Motivācija ir tā, ka pēc padarītā darba bija liels gandarījums, ka tik daudz ir izdarīts, ka cilvēki saka labus vārdus. Tā man liekas ir daudz lielāka alga nekā, ja būtu savādāk maksāts," saka Elfa.
Viņai arī pašai „mazliet gribējies" būt dziedātāju vidū, tāpēc paši brīvprātīgie arī sēdējuši un dziedājuši līdzi. Augstākais punkts šķitusi dziesma „Gaismas pils". „Šogad atkārtoja man, šķiet, pat trīs reizes šo dziesmu. Bija tāds saviļņojums," saka Elfa.
Elfā mīt mākslinieces gars. Tādēļ Latvijas dzimšanas dienas apsveikumu viņa nolēmusi uzzīmēt. „Parasti 18.novembrī krastmalā ir salūti. Tad es izdomāju, ka uzzīmēšu Rīgas panorāmu un gaisā būs novēlējumi. Jo parasti 1.janvārī vai vecgada vakarā visi ievēlas. Es domāju, ka arī šajā dienā daudzi ievēlas kādas vēlēšanās par Latviju," norāda Elfa.
Viņa piedzima četrus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Taču no apkārtējo atmiņās šis laiks ir gana dzīvs, lai jaunajai meitenei par padomju laiku būtu izveidojies viedoklis. „Zinu to, ka daudz kas nebija atļauts, nevarēja dziedāt patriotiskas dziesmas, daudz kas bija aizliegts un nevarēja sevi tik daudz izpaust. Cilvēki bija mazliet ierobežoti," saka Elfa, piebilstot, ka pati tādā iekārtā nespētu dzīvot.
Politika - kā daudziem cilvēkiem - Elfai šķiet kaut kas tāls un... netīrs. Viņa godīgi atzīst – par politiku nelasa, neinteresējas un arī iesaistīties nevēlas. Viens rets izņēmums bijis laiks, kad pastāvēja centieni Latvijā ieviest otru valsts valodu. „Jā, nu to es ļoti negribēju, ka būtu divas valodas valstī. It īpaši krievu. Tas man bija nepieņemami, jo katrai valstij ir sava valoda. Mums tas nav vajadzīgs," viņa saka. Elfa uzsver, ka viņai pašai nebija tiesību vēlēt.
Lai arī politika Elfai nav tuva, tas nebūt nenozīmē, ka jauniete ir malā sēdētāja. Daudz brīvā laika viņa pavada dažādos jauniešu projektos un nu ar centra "Kaņieris" atbalstu ir saņēmusies ķerties arī pati pie sava pirmā projekta īstenošanas. Draugi viņu dēvē par "mūžīgi aktīvo". „Latvieši ļoti maz tic paši saviem spēkiem. Es domāju, ka daudz vairāk varētu ticēt paši sev, tad arī daudz vairāk kas izdotos," atzīst Elfa un piebilst: „Cilvēkiem vajadzētu būt saliedētākiem un ticēt pašiem sev, ka viss ir iespējams, ka Latvija nav tik sliktā vietā un stāvoklī, ka mēs varam kaut ko izdarīt. Un arī negaidīt, ka nokritīs brīnums no gaisa, bet arī ņemt un pašiem darīt, ja kaut ko vēlas."
