"Esmu septiņjūdžu zābakiem pārskrējusi apmēram no 15 gadu vecuma rakstītu dienasgrāmatu,” tā par savu grāmatu "Mārdadzis” Latvijas Radio raidījumā "Monopols” atklāj māksliniece Māra Rikmane.
Grafiķes, gleznotājas, grāmatu ilustratores Māras Rikmanes dienasgrāmatu "Mārdadzis" laidusi klajā izdevniecība "Latvijas mediji”. Autore ir vērīga vērotāja, filozofe un spoža stāstniece. Dienasgrāmata ļauj ieskatīties mākslinieces dvēselē, dzīves spilgtākajos un traģiskajos brīžos.
"Dienasgrāmatu es rakstīju ļoti intensīvi. Man katrs notikums it kā bija jāpiefiksē. Bija reti brīži, kad nerakstīju,” atzīstas Rikmane.
Māksliniece arī stāsta, ka rakstījusi sev, jo izjutusi vajadzību notikumus, emocionālus pārdzīvojumus, kādas satikšanās fiksēt.
"Kad paskatos uz to grāmatu krāvumu, domāju, ka vajadzētu pārskatīt, kaut ko, kas ir pilnīgas muļķības, izravēt ārā. Bet es nevarēju pieskarties,” bilst māksliniece.
Savas dzīves notikumus un pārdzīvojumus Rikmane dienasgrāmatā fiksējusi 64 gadus:
"Ārprāts. Tagad tikai to aptveru. Ir sajūta, ka pieskaršos pīšļiem, pagājībai. Paskatos uz tām jau apdzeltējušām kladītēm, lapiņām, mēģinu sakārtot, otrā stūrī atkal kaut kādi pieraksti. (..) Grāmatā ir pīšļu atbirumi.”
Dienasgrāmatas stāstos sastopami Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Biruta Delle, Lolita Zikmane, Vidvuds Eglītis, Valdis Bisenieks, Lauma Reinholde, Biruta Baumane, Eižens Finks, bohēmas pārņemtie no bāra "Skapis”, spoži personāži no galerijas "M6” Mārstaļu ielā un daudzi citi.
"Kaut kā mana dvēsele viņus izvēlējās. Bija pat tā, ka es viņiem piesējos, viņi mani nenoraidīja un sanāca ļoti labas mūža draudzības,” par satiktajiem cilvēkiem bilst Rikmane.
"Tur nāk kolosāls plezīrs, asprātība, jaunības maksimālisms, tomēr visai tai bohēmai, kas bija studentu laikos, nebija nekas jēls un piedauzīgs. Bija kāds spraigums, bieži labas domas dzirkstīja, mēs viens par otru priecājāmies.”
Dienasgrāmatā lasāmi arī asi spriedumi par mūsdienām, filozofiskas un personiskas atklāsmes par pasaules kārtību un Visuma spēku. Runājot par tagadni, Rikmane norāda, ka tā ir galvenā, tā ir sabalansēšanas vieta.
"Svarīgi tagadni ir novērtēt, un galvenais ir pateikties. Dvēselē vajadzētu būt sajūtai, ka vajadzētu pateikties par to, par ko pat neiedomājamies, ka vajag pateikties,” uzskata māksliniece.
“(..) Jaunībā lūdzam, sapņojam un vizualizējam, un būvējam, un tad brūk tie sapņi un jūk. Bieži attopamies sabrukušu sapņu kaudzē, pieklustam un saprotam, ka tik traki nemaz nav.”
Sevi Rikmane atzīst par stipru cilvēku, lai arī dzīvē nācies saskarties ar smagiem zaudējumiem, un stiprumu cilvēkam dod mīlestība, bet mīlestībai ir vajadzīgs viedums, mīlestība bez vieduma ir vāja, dažreiz pat pamuļķīga, vērtē māksliniece un bilst, ka dienasgrāmatā ir arī dažas pamuļķīgas mīlestības.
Grāmatas nosaukumu "Mārdadzis” autore izvēlējusies, saistot to ar savu vārdu un savu dabu. Rikmane norāda, ka dadzis ir ass augs, bet tautas medicīnā tieši mārdadzis var palīdzēt aknu veselības uzlabošanā.
Turpmāk Rikmane domā izdot arī savu dzejas un īso noveļu grāmatu. Tāpat viņa min, ka grib gleznot, vairāk pievēršoties pastelim, un vēlas emocijas ielikt tēlos un mītiskās būtnēs.
