Aizturētais vīrietis, saukts par Mailo, šajā septembrī svinēs 26 gadu jubileju. Visu mūžu viņš ir nodzīvojis bez identifikācijas dokumentiem, nekad nav bijis pat pie ārsta. Tā kā viņam ar brāli ir neliela vecuma starpība un liela vizuālā līdzība, vajadzības gadījumā viņš ir varējis izmantot brāļa dokumentus.
Mailo lielu mūža daļa nodzīvojis Jūrmalas pašvaldības teritorijā – gan Slokā, gan Kauguros. Viņa radi ir bijuši reģistrēti, taču viņa māte sev zināmu iemeslu dēļ dēlu bija atstājusi bez jebkādiem reģistrācijas dokumentiem.
„Es domāju, ka šāds gadījums atkārtoties vairs nevar, jo katrs bērniņš, kas piedzimst Latvijas valstī, iegūst savu personas identitāti. Un šī gadījuma sākums meklējams brīdī, kad persona ir dzimusi un šķērsojusi robežu un līdz ar to palikusi nezināma, ēnas zonā Latvijas valstij. Un savu dzīves veidu veidojusi, nenonākot kontaktā ne ar vienu valsts institūciju,” skaidro Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa.
Konkrētais vīrietis dzimis Lietuvā, laikā, kad Baltijas valstis bija Padomju savienības sastāvā. Viņa mamma neilgi pēc dzemdībām pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. „Ja viņš būtu dzimis Latvijā, protams, pa dzemdību namiem visu varētu noskaidrot. Bet tā kā tā bija Lietuva, informācija tika pieprasīta, bet Lietuva atbildēja, ka tādas personas nav,” stāsta Svetlana Loča, Jūrmalas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja.
Mamma vēlāk nosaukusi konkrētu dzemdību namu Lietuvā, kurš jau bijis likvidēts. „No dzemdību nama arhīva tika noskaidrots fakts, ka romu tautības sieviete dzemdēja puiku 1987. gadā. Pēc tam tika veikta DNS ekspertīze, lai salīdzinātu, vai tas ir viņas dēls. Tā pierādīja, ka tas ir viņas dēls,” stāsta policijā.
DNS analīzes apmaksājusi valsts, tiesa vēlāk izdevumi varētu tikt piedzīti no aizturētā vīrieša, kuru Slokā pazīst kā Mailo Mailusu. Viņa kaimiņi stāsta, ka Mailo esot trīs bērni. Zagt viņš sācis salīdzinoši nesen, jo pasliktinājušies finansiālie apstākļi. Policijā saka – viņš pārsvarā iekļuvis mājokļos un zadzis makus, telefonus un naudu. „Persona bija ļoti apmierināta ar to, ka viņai nav statusa Latvijā, ka viņai nav personas kods un neviens nevar interesēties, un neviens nevar viņu identificēt. Tā sanāca, ka šis cilvēks nekur nav gājis skolā. Kad jautāju, vai pie ārstiem neesi gājis, viņš saka – nebija nepieciešams,” norāda Loča.
Kā stāsta Mailo bijušie kaimiņi, apkārtnē dzīvojošie romi ir salīdzinoši trūcīgi. Šī ir māja, kurā savulaik dzīvoja Mailuss, tagad te dzīvo sieviete ar maziem bērniem. „Uguns nav. Tualetes nav, ūdens arī nav. Man deklarāciju arī viņi nedod. (..) Bērni baidās, pa nakti nāk visādi, es durvis neattaisu, jo nezinu, kas te ir. Bērni skolā arī neiet. Man skolotāja zvanīja šodien, ka jānāk skolā bērnam, kā viņš ies skolā, ja pa nakti mums te traucē,” stāsta Slokas iedzīvotāja Žanna.
Žanna norāda, ka līdzīgos apstākļos dzīvojot vairākas romu ģimenes. Pašvaldības atbalstu viņi nesaņemot. Tieši Romu kopienas atbalstam par Eiropas Savienības līdzekļiem Slokā izveidots dienas centrs. Romi to novērtējot. Tomēr viņi vēlētos lielāku pašvaldības atbalstu – labāku dzīvesvietu, kā arī lielākas pašvaldības rūpes par viņu bērniem.
