Pieci.lv aicināja klausītājus dalīties ar saviem stāstiem par vecvecākiem – viņi ir viens no iemesliem, kādēļ šodien esam te un kādēļ varam strādāt, elpot un mīlēt. Bet, lai pastāstītu par tiem, kuri savus radus satiek retāk vai nesatiek nemaz, devās arī uz sociālās aprūpes iestādēm.
“Es pēc pusdienām eju tur palīdzēt meitenēm savākt izēstos traukus. Man tie ratiņi, spainītis, un tad es viņām palīdzu. Nē, nu viņas jau saka “Maija, ko mēs darītu bez tevis”,” stāsta Maija, kura ikdienu Ogres pansionātā pavada, palīdzot virtuvē un atpūšoties.
Viņa pansionātā dzīvo jau četrus gadus, un to te uzskata par ilgu laiku.
Puķītes viņai sadāvinātās, bet “zelta stīgu, to gan es ieaudzēju, man puķes patīk”, saka Maija.
Maijas istabiņā nav nekā daudz, tā vairāk atgādina slimnīcas palātu, taču uz palodzes ir daudz puķu. Gultas galā ir atstāti ratiņi, ar kuriem Maija ikdienā pārvietojas.
“Redzi, es esmu “cukurnieks”, un man ir grūta pārvietošanās. Un tur, kur man dzīvoklis skaitījās, man tur ir otrais stāvs, un es nevaru...” stāsta Maija.
Maija vairs īsti nevar atcerēties visas darbavietas, kur agrāk strādāja. Zina, ka bija slaucēja Ikšķilē un sanitāre Ogres slimnīcā, bet Rīgā sešus gadus strādāja aptiekā, “nostrādāju par pudelīšu mazgātāju, par sanitāri”.
Vakaros viņa skatās ziņas. “Jā, jā, es galvenais skatos RTV, to. Mums piecas programmas iet te. Es seriālus neskatos. Es skatījos, kad bija “Muhtars” un vēl to “Plosītās sirdis”, tās es skatos. Pārējos neskatos.”
Pansionātā īpašas ir dzimšanas dienas, tās svin visi. Maijai svētki būs oktobrī, viņa plāno svinēt un cienāt draugus.
“Svinam, svinam. Šogad oktobrī man paliek 65. Ja mēs paši gribam, tad uzcienājam savu stāvu. Man mazmeita prot apaļos keksīšus, ko formā cep. Viņa saka: ”Vecmamm, es tev sacepšu, un atvedīšu karstus!” Pilnīgi cita garša,” saka Maija.
Sava radioaparāta Maijai nav, bet svētkos un dzimšanas dienās tik un tā skan mūzika – darbinieki ēdamzālē ieslēdz radio. Maijai ļoti mīļš ir dziedātājs Normunds Jakušonoks, viņa labprāt iet klausīties arī bērnus, kuri brauc koncertēt uz pansionātiem.
“Man jau patīk tās estrādes dziesmas un kad vēl bērniņi izpilda. Un tas dziedātājs ar savu pāri. Viņi jau divas reizes ir bijuši, Jakušonoks. Vai, kad viņi dziedāja, zini, burtiski sirdi rauj ārā!” sajūsminās Maija.
Pansionātā visi pārsvarā iztiek ar savām pensijām, arī par uzturēšanos pansionātā ir jāmaksā pašam, tāpēc pāri nekā daudz nepaliek. Maija saka, ka viņas mazais sapnis ir nopirkt zemenes...
“Vakar izlasīju avīzītē, ka jāēd katru dienu pa 1,5 kilogramu. Tā jau pārēdīsies. Bet galvenais – palīdz cukuram,” Maija smejoties saka. “Vakar bija mazmeita ciemos, tā man malacis. Viņa jau zina, ka saldenu nedrīkst. Atnesa man gurķīti, tomātiņu.”
