Simtgadīgās Viļumsona stelles uz Madonas pusi atceļojušas no Jēkabpils, kad pašvaldība no Anitas Zemītes dzimtas tās iegādājās topošā Haralda Medņa muzeja Vidzemes sēļu darbnīcai. Kamēr muzejs vēl tapšanas stadijā, to mājvieta atrasta Sarkaņu pagastā, un viena no idejas entuziastēm Inese Mailīte šajās dienās sapulcējusi apkārtnes slavenākās audējas steļļu uzstādīšanai.
Ir ideāli, ja bijusī Viļumsona steļļu īpašniece brauc pie mums, dod padomus, jo mēs neviens nezinām, kā ar viņām darboties. Tāds ir sākums. Un man ir prieks, ka jau šobrīd tiek uzvilkta pirmā sega, balta sega, tāds varbūt skaists sākums, un sāksim darboties!” saka tekstilmāksliniece Inese Mailīte.
Vērtīgais ieguvums dīkā nestāvēs, un, lai arī līdz pirmajiem rakstiem vēl daudzi priekšdarbi veicami, meistares uzsver, ka stelles kalpos nevis kā muzeja eksponāts, bet uz tām taps vēl daudzas daiļamata mākslas segas, lakati un galdauti. „Nevis stāvēs kā muzeja eskponāts, bet arī darbosies - varēs cilvēki nākt, aust, mācīties aust uz Viļumsona stellēm,” uzsver audēja Vanda Podiņa.
Ērglēniete Sandra Lauberte ir ilggadēja tautas daiļamata mākslas studijas vadītāja, pieredzējusi audēja, taču arī viņa atzīst, ka lielās Viļumsona stelles būs jauns profesionāls izaicinājums. „Uz šādām stellēm es esmu audusi, bet es nemāku un esmu šeit, lai iemācītos to iekārtošanu, jo to es neiemācījos. Teiksim, uz parastām stellītēm nedabūsim tik lielus rakstiņus, ir mazāki rakstiņi, jo šeit vienam rakstiņam ir vajadzīgas tās daudzās nīšu kārtas, tagad būs 16,” norāda Lauberte.
Audējas spriež, ka simtgadīgās stelles varēs kalpot vēl vismaz tikpat ilgi un, prasmīgu roku darināts, uz tām taps vēl ne viens vien mūsu tautas daiļamata mākslas izcils paraugs.
