Mācītājam pašam šogad paliks 50 gadu, tādēļ viņš pēdējā laikā daudz domājis gan par savu dzīvi, gan to, kas viņu sagaida pēc tās. Šīs pārdomas ne vienmēr bijušas pacilājošas un iedrošinošas, līdz Dievs viņam dāvājis ļoti skaistu garīgu pieredzi:
Tas notika gada sākumā Mazirbes rekolekcijas centrā, kurā norisinājās garīgo līdzgaitnieku apmācības. Ejot pa parastu zemes ceļu, domājot par savas dzīves noslēguma pēdējo posmu un lūdzoties par to, uz mirkli es sevī pieredzēju ārkārtīgi neparastu prieku. Man bija tāda neparasta garīga pieredze – it kā esmu pārcelts uz to brīdi, kurā man no šīs pasaules būs jāšķiras. Bet viss, ko es sevī tajā brīdī piedzīvoju, bija pārdabiska prieka sajūta, kurai nav nekā līdzīga šajā pasaulē. Tas bija neparasts pārpasaulīgs prieks, kuru līdzdalīju arī ar tām svētajām būtnēm, kuras mani sagaidīja. Tajā vietā nebija baiļu vai nožēlas, bet spēcīgas ilgas ātrāk nonākt tur, kur ar visu savu garu tiecos – Dieva un Kristus mīlestības apskāvienā.
Es esmu Dievam ļoti pateicīgs par šādu pieredzi, jo pēc tās manī izzuda bailes no dzīves, kura paies tik ātri, no vecuma un nevarības un, iespējams, slimībām, kuras sagaida.
Man radās pārliecība, ka laiks, kurā man vēl ir atlicis dzīvot, ir gatavošanās visapbrīnojamākajiem svētkiem, kuri mani tur priekšā sagaida, kad būs pienācis mans laiks šo pasauli atstāt.
Šī nav cilvēciska prāta vai kaut kādas mistiskas neizdibināmas apskaidrības pieredze. Es to uztveru kā mīlošā Dieva atbildi, kuram ticu un kuram kalpoju.
Ar to es vēlos jums katram pateikt, ka nav nekā dārgāka un īpašāka kā ticība uz Jēzu Kristu. Viņš ir Augšāmcelšanās un Dzīvība. Viņš ir tas, kurā pazūd visas bailes no tā, kas var vai nevar notikt. Viņa mīlestības upuris un ceļš līdz Krusta nāvei ir tik unikāls! Un Viņa Svētā Gara dāvana Viņa ticīgajiem ir tik vienreizēja, ka to nevar satvert un piedzīvot savādāk, kā tikai vienīgi viņam uzticoties, viņam sekojot, viņu iepazīstot un viņu iemīlot.
Jūs piekritīsiet man, ka ir grūti aprakstīt aklam cilvēkam pasauli ar tās krāsām un tās gaismām, lai cik brīnišķīgus vārdus un domas viņam teiktu. Bet, ja Dievs dziedinātu viņa acis un tās atvērtu, tad vairs viņam nekas nebūtu jāstāsta, un šis izdziedinātais cilvēks būtu pārsteigts par to, cik daudz skaistāka pasaule ir par to, kas viņam stāstīts.
Tāpat ir neiespējami aprakstīt Dieva mīlestību kādam, kurš to vēl nepazīst.
Lai kādus vārdus un piemērus es lietotu, es jums nepateiktu neko no tā dzīvības pilnuma, no tā mīlestības dziļuma, no tās jēgpilnības noslēpuma, kuru Dievs caur Kristu mums atklāj.
Bet es tevi lūdzu, lai tava dzīve nekļūst par kapu, lai neaizvel akmeni priekšā savai iespējai un nepaliec tumsā! Atsaucies tām ilgām, kuras, es zinu, ir tevī jau gadiem. Paņem rokās Evaņģēliju, iespējams, vēl no vecākiem vai vecvecākiem atstātu, un šodien palasi mazliet un pārdomā to, ko lasi. Ja esi viens pats, tad aizver acis, un ļauj savai sirdij sacīt visu Dievam, ko gadiem neesi uzdrošinājies sacīt!
Dievs ir lēnprātīgs mīlestībā, un viņš pacietīgi pieņems katru tavu vārdu. Ļauj Kristus Augšāmcelšanās svētku priekam pieskarties tavai sirdij. Un drīz tu redzēsi, ka no tās – līdzīgi kā šobrīd dabā – celsies jauna, dievišķa, uz garu vērsta dzīvība. Esi brīvs, Kristus mīlestības un Svētā Gara dziedināts, izgaismots un jaunas mīlestības piepildīts. Tici uz Jēzu Kristu, viņa nāvi un augšāmcelšanos, un tu dzīvosi gan šajā, gan nākamajā pasaulē.
Esi svētīts un pasargāts šajā dienā!
