Savus skolas sākuma gadus Juris Cālītis pavadījis bēgļu nometnē, no tā laika prātā palikusi gan skolas kārtība, gan arī bērnu izklaides. Tolaik viņš bijis paklausīgs bērns, un skolā ļoti patikusi matemātika grāmatu ilustrāciju dēļ.
Mācītājam gan bija arī skolotāji, kas nepatika. Kāds dziedāšanas skolotājs, bijušais karavīrs pat nodarījis pāri.
"Ļoti labi atceros mūsu dziedāšanas skolotāju. Ja mēs niekojāmies, ja mēs nedziedājām pareizi, tad viņš ņēma mūs aiz mazajiem matiņiem, kas ir aiz pakauša un vilka. Tas bija pamatīgs, sāpīgs gājiens, kas man traucēja ar lielu sajūsmu dziedāt un piedalīties nodarbībās," atminas Cālītis.
Cālītis gan uzskata, ka skolēniem ir jābūt arī negantiem. "Vecākiem ir jāļauj bērniem būt ar lielu izdomu, ar nepaklausību, lai viņi var likt visu savu enerģiju lietā. Es novēlētu skolēniem nekad nezaudēt dzīvesprieku un enerģiju," saka teologs.
"Tas ir ļoti grūts darbs, bet labi skolotāji jau saprot savus skolniekus, ka viņiem ir vajadzīgs šis enerģijas lādiņš," norāda Cālītis un atzīst, kas tie skolēni, kas skolas laikā vismazāk iederas režīmā, vēlāk dzīvē ir vissekmīgākie.