Valfrēds Miezītis aicina doties mājas pagalmā. Tālu nav jāiet, lai ieraudzītu pirmos baložus. Tie brīvā vaļā sēž uz šķūnīša jumta, ik pa laikam aplidojot apkārt kādu loku un atkal nosēžoties sākumpunktā.
"Tie ir sporta, pasta baloži, agrāk viņi nēsāja pastu, bet tagad viņi nodarbojas ar sportu. Vispār mājas baloži grupējas trijās grupās: sporta baloži, ir dekoratīvie baloži un tad ir tie lidotājbaloži, un viņiem atkal ir veselas grupas: ir augstlidotājs, kūleņotāji, vesela virkne visādu," stāsta Miezītis.
Pārējie baloži gan atrodas būros.
"Tur man, kā esmu nosaucis, ir dzemdību nodaļa, kur ir stingri katra šķirnīte pa pārītim sapārota, audzējam jaunos, un tad es laižu trešajā būrī, kur jau vērtēju viņa lidojumu, jo ar vienu kleitu ir par maz, man vajag lai skaisti lidotu gaisā, taisītu kūleņus, ir uz sāniem, kas met, tā kā tāda skrūve griežas, katrai šķirnei ir savs lidojums, tāpēc ir interesanti to visu vērot un skatīties, kā katrai šķirnītei tas lidojums atšķiras," klāsta Miezītis.
Lidotājbaloži, kuru lidojumi ir tik dažādi, gan ir slinkāki, tāpēc viņus vajag mudināt trenēties. Un tas jādara katru dienu. Laižot ārā no būra, gan jāuzmanās no vanagiem.
Un, jo regulārāk trenējas, jo skaistāks lidojums.
Valfrēds Miezītis pats nāk no Rīgas, uz laukiem Latgalē pārvācies pirms teju 30 gadiem, kad ģimene izlēma sāk saimniekot sievas vectēva mājās. Savukārt baložu pasauli Valfrēds sāka iepazīt jau kopš bērnības.
"No vectēva, no tēva, jo agrāk bija tā, ka mēs dzīvojām Rīgā, Pārdaugavā, tad principā gandrīz katrā piektā mājā bija baloži, tur bija šķūnīšos, bēniņos, uz stabiem būdas uztaisītas. Un tad bija tas lielais azarts kaimiņa balodi pārvilināt pie sevis; ja viņš ienāk manā bariņā, manā būrī, viss – tas ir mans putns, es ar viņu darbojos tālāk," stāsta Miezītis.
Atnākot uz laukiem, nolēmis, ka baložus neturēs, jo laukos jau tāpat ir daudz darba, taču domas ātri mainījušās.
Kopumā pasaulē ir ap 800 baložu šķirnēm. Valfrēdam šobrīd ir 39, lielajai baložu kopsaimei sasniedzot jau skaitli – 200.
Tie ir balti, bēšīgi, šokolādes brūni, ar pušķiem un cekuliem. Lai to visu varētu apskatīt, ir jāvelta laiks, jo katram ir savs smukumiņš, saka saimnieks.
Valfrēdu apbēdina tas, ka baložu saimniecību kļūst arvien mazāk un izzūd arī Latvijas baložu šķirnes. Lai šķirnes saglabātu un tās turpinātos arī baložu pēcnācējos, ir jāpieliek pūles.
"Tur ir jāiedziļinās par tiem baložiem, tas nenozīmē, ka es nopērku kādu skaistu putnu un salaižu viņu kopā vienā būdā un viņus baroju, tur vajag visu laiku vērot, skatīties, lai viņš dzīvotu tik tiešām ar savu pāri, ar savu šķirni, jo, ja viņš sakrustojas, tad ir rasols vienkārši," atzīmē Miezītis.
Viņš atzīst, ka baloži ir viņa hobijs, par ko stāstīt varētu kaut vai nakts stundā. "Ir, par ko rūpēties, ir, par ko priecāties, Ja tu saproti, ko tu dari, un esi viņu pasaulē iedziļinājies, tu vari atslēgties no ikdienas, tā arī dzīvojamies!"
