Stiprie stāsti

Edīte Bēvalde Penkulē audzē lavandas, gatavo krēmus un ziedes, filcē cepures un cep kūkas

Stiprie stāsti

Lūšu ģimene Lielvārdes pagastā rūpējas par 50 bišu saimēm un uzņem tūristus

Mežzinis un lauksaimnieks Māris Bērziņš jau 30 gadus ir arī zemessargs

Lopkopis, mežzinis un zemessargs jau 30 gadus Māris Bērziņš no Taurenes pagasta jaunajiem māca šaut

Māris Bērziņš ir mežzinis, lauksaimnieks un zemessargs. Viņš dzīvo Cēsu novada Taurenes pagasta "Taurenēs", kur audzē 47 gaļas liellopus un divus zirgus, bet ikdienā ir Cēsu mežniecības Amatas nodaļas Kosas apgaitas mežzinis. Māris jau 30 gadus ir arī zemessargs un joprojām nedēļas nogales bieži vien pavada mežā, zemessargu nometnēs, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti". 

Mežsargs ir viena no profesijām, kuru bieži turpina nākamās paaudzes. Arī Māra tēvs bija mežsargs, un tagad jau daudzus gadus šo amatu ieņem Māris. 

"Sākumā jau tur visādi gāja. Mežsargs atbildēja par savu nelielo gabaliņu, par visu kokmateriālu sagatavošanu, dabūšanu pie ceļiem, bija arī jāsazvana mašīnas, jāaizsūta uz Amatas apakškrautuvi," par tēva darbu stāstīja Māris.  

"Tur vispār ir vesels stāsts, kā tēvs pie telefona jau no pulksten 8.00 sēž un gaida, kad varēs sadabūt mašīnas, jo visi uzskatīja, ka te ir vēsāks, te arī maijā varēs materiālus dabūt ārā," viņš atminējās. 

Māris jau no agras bērnības devās tēvam līdzi uz mežu, palīdzēja stigot cirsmas, ar mietiņiem atzīmēt to robežas. 

"Vēl tagad ir viens tāds priežu masīvs, kur esmu atradis no 1960. gadiem tēva cirsmu sagatavošanas galveno mietu plāksnītes.

Tā bija viņa apgaita. Ja nav gājusi pāri liela mežizstrāde, tad priežu audzes cērt tikai pie 100 gadiem, un 100 gadi vēl nav pagājuši, kopš mans tēvs strādāja," viņš norādīja. 

Turklāt meža darbi Māra ģimenē nebija tikai vīriešu nodarbe, tajos aktīvi iesaistījās arī viņa mamma. 

"Viņa sāka ar to, ka pie tēva ar zirdziņiem veda malku ārā. Maza, trausla sieviete. Tad jau tā malka bija metru gara, ziemā apsalusi. Ja straujāk paņem līkumu, viss atkal izgāzās zemē. Raudādama viņa krāmēja atkal kravu kopā un veda tālāk. Tā arī strādāja," atminējās Māris. 

Arī šobrīd Māra mamma 76 gadu vecumā joprojām aktīvi strādā, kopjot un pati slaucot 16 govis. 

Savukārt Māris paralēli ikdienas darbam apsaimnieko ap 100 hektāru zemes, kuros ganās raibi, dažādu šķirņu gaļas liellopi un teliņi. 

"To tirgu jau nevar saprast, vienam vajag tādus, citam – citādus lopus. Uz izsoli vairāk iet tīras šķirnes lopi, citiem atkal patīk, ka viņi ir treknāki," Māris atzina. 

Pašu priekam saimniecībā ir arī divi zirgi; senāk, kad zirgus izmantoja darbam mežā, saimniecībā to bijis stipri vairāk – ap 15. 

"Zirgi man bijuši no bērna kājas, jo vecākiem bija zirgi, lai varētu vest ārā kokmateriālus, malku. Šie gan nav domāti īstam darbam, vienkārši izklaidei. Sieva organizē, ka bērni no skolas atbrauc un paskatās, kādi tad ir dzīvnieki laukos, jo pat lauku bērni daudz nezina," stāstīja Māris. 

Lauksaimnieks un mežzinis jau 30 gadus ir arī zemessargs un aktīvi piedalās gan Zemessardzes apmācībās, gan dažādās nometnēs un sacensībās. 

"Sākās Atmodas gadi, un 1992. gada novembrī mūs, mežsargus, uzņēma Zemessardzes bataljonā. Tad man bija vēl tikai 22 gadi.

Tagad vairs nav pagastos, ir tikai Cēsīs Cēsu rota, Limbažos Limbažu rota, bet tad bija katrā pagastā, arī Taurenes pagastā bija," stāstīja Māris. 

"Nesen bija sacensības, Berģu kauss, kur bija jāskrien un jāšauj, un es vēl nebiju no tiem pēdējiem, pat jaunie netiek līdzi, tāpēc vēl kādus varbūt gadus 10 vilkšu. Tagad notiek šaušanas mācības, kur jaunos apmācu. Tā ir, ka vecie dod kaut kādu artavu jauniešiem," viņš vērtēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti