Tā kā kopīgs Jāņu svinību pasākums Lielbritānijas latviešiem ir bijis tikai virtuālajā vidē, tad daudzi latvieši izbrīvēja trešdienas, 23. jūnija, vakaru, lai nelielā ģimenes vai draugu lokā nosvinētu un nākamajā rītā dotos uz darbu. Anglijā ārpus telpām ļauts pulcēties līdz 30 cilvēkiem, un distances ievērošana ir pašu ziņā, vairs nav noteikta ar likumu.
Vakar Londonas pievārtē Veibridžā grupa jauniešu pulcējās uz Temzā noenkurotas laivas, lai pieskandinātu apkārtni ar latviešu dziesmām,
Laivas, uz kādas Līgo vakarā pulcējās jaunieši, sauc par ''canal boat'', kas tulkojumā ir kanālu laivas jeb baržas. Tās tiek izmantotas gan dzīvošanai, gan ceļošanai Lielbritānijas kanālos.
Uz laivas jumta pietika vietas gan svētku galdam, gan vainagu pīšanai, dziesmām un dejām.
Ugunskuru kurināt nevar, taču gaļu cept var.
“Līgo vakaru neesmu svinējusi gandrīz vai piecus gadus. Saulīte ārā spīd, ir silts laiks, un es domāju labākajiem draugiem uztaisīt Līgo pasākumu šeit – uz laivas, pie ūdens. Pacept gaļu, latviešu ēdiens, latviešu alus, uztaisījām paši savu sieru, savu rasolu, gaļas iemarinējām. Un baudām vienkārši patīkamu vakaru,” stāstīja Londonā dzīvojošā Agnese Džonsa.
“Šodien emocijas uz pilnu klapi. Milzīgs paldies Agnesei, ka viņa uzaicināja, jo Londonā šodien parasta darba diena, mēs visi strādājam. Likās, nebūs šogad nekādi svētki, bet ir super! Noskaņojums ir, vainadziņi ir, siers ir,” iepriecināta bija Londonā dzīvojošā Vineta Gavrilova.
Oskars Kodžakajs, kurš nāk no Turcijas, pirms gada ir bijis Latvijā un par līgošanu ir sajūsmā: “Īsti pagāniski, ar uguni, dejām. Patiešām lieliski! Daudz garšīga ēdiena, apkārt daudz draugu, trakas dejas... Man liekas, tas ir labs veids, kā cilvēkiem atgādināt pašiem sev, ka vajag arī nedaudz papriecāties. Mans mīļākais latviešu ēdiens ir žāvēta vista un tie salāti ar majonēzi. Neatceros, kā sauca... Rasols, jā.”
Londonā dzīvojošais Aleksejs Ņikitins atzina, ka sajūtas ir brīnišķīgas: “Tāda sajūta, ka te ir ieradies maziņš gabaliņš Latvijas, skaistas meitenes vainagos, latviešu alus, ēdiens.”
Lai nerastos problēmas ar likumsargiem, līgošanu saskaņota ar tuvāko māju, kas atrodas uz salas Temzā, īpašnieku.
Vineta Gavrilova atzina, ka gribētu būt pie saviem mīļajiem Latgalē un kopā pie kārtīga ugunskura padancot, padziedāt: “Bet, kā jau šodien teicu saviem mīļajiem, pats galvenais, kā tu jūties savā sirdī un dvēselē. Un tas ir pats svarīgākais!”
Līdz pat vēlam vakaram garāmgājēji un laivotāji plašā apkārtnē varēja iepazīties ar latviešu populārajām dziesmām un kora mūziku, taču saullēktu līgotājiem gaidīt nācās klusumā.
