Anna Rušeniece četrus gadus dzīvo Līvānu novada “Rožlejas” centrā. Gaviļnieces dzimšanas diena šeit ir liels notikums, tiek klāts svētku galds un gaidīti ciemiņi. Anna, gatavojoties svinībām, ir priecīga, jo, kas gan būtu to domājis, ka tik bagātīgs mūžs būs atvēlēts.
"Es neticēju, ka es tik gadiņu varu nodzīvot, Dieviņš to dāvanu man ir devis, tik lielu dāvanu," saka jubilāre.
Anna dzimusi četru bērnu ģimenē, tēvam bijusi saimniecība, kuras dēļ ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju. Vēlāk visi atgriezās atpakaļ uz savām dzimtajām mājām.
No Annas var mācīties, kā ar prieku pieņemt visu, ko dzīve dod.
"Ļoti jauks, gaišs cilvēks," par Annu Rušenieci saka aprūpētāja Inese Šilova. "Kādreiz veselībai nedaudz kaut kas, bet viņa ātri sasparojas un viss ir kārtībā. Tiek pāri visam."
"103 gadi - tas ir ļoti reti, vēl ar tādu gaišu prātu, ar tādu sirsnību, ar dziesmu sirdī, ar mīlestību pret Dievu, un mēs esam lepni, ka mums ir tāds cilvēks, tieši pie mums "Rožlejās"," uzsver centra “Rožlejas” vadītāja Gunta Jaudzema.
Gaviļniece savas dienas vada mierā un harmonijā, ceļas un iet gulēt ar lūgšanām un dziesmām. Balss 103 gados vēl joprojām ir skanīga.
Annai dzīves laikā pašai savu ģimeni nav izdevies izveidot, iespējams, tāpēc viņai ir tik daudz mīlestības un siltuma, ko dāvāt citiem.
