«Līgo svinības atcerēšos visu mūžu». Ukrainietes Anastasijas 3. dienasgrāmata

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Arī ukrainietes Anastasijas dzīvi kājām gaisā sagrieza 24. februāra agrs rīts, kad Krievija uzsāka karu pret Ukrainu. "Es negribu sākt jaunu dzīvi. Es gribu turpināt savu dzīvi. Pagaidām citā valstī, bet ar Ukrainu sirdī," saka Anastasija, kuru ceļš atvedis uz Rīgu. Par to, kā nokļuva Latvijā un kāda ir mūsu valsts bēgļa acīm, viņa stāsta Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" projektu sērijā.

Ukrainietes Anastasijas dienasgrāmata

Anastasija ir no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.

24. februārī, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, viņas dzīve tāpat kā citiem Ukrainas iedzīvotājiem sagriezās kājām gaisā. Tobrīd viņa bija Krievijā, kur piedalījās raidījuma filmēšanā

3. martā Anastasija no Krievijas devās uz Latviju.

Anastasija Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā atklāja dzīvesstāstu, stāstīja par savu ceļu uz Latviju, dalījās ar piedzīvoto uz valstu robežām, devās ekskursijās un degustēja mūsu ēdienus.

 

"Ukrainietes Anastasijas dienasgrāmata" – 3. epizode

Šī ir mana mīļākā "Ukrainietes dienasgrāmatas" sērija, jo šodien svinu Līgo! Es ļoti priecājos, ka varu būt šeit tautastērpā. Šo dienu es atcerēšos visu mūžu. Tagad esmu tik priecīga un tik… latviska! It kā būtu dzimusi Latvijā.

Es dodos uzmeklēt kādu, kurš var man paskaidrot, kas ir Līgo.


Anastasija: Kāpēc tos sauc par Līgo svētkiem?
Svinētājs: Iesēdies laivā un šūpojies viļņos.
Anastasija: Nopietni?
Svinētājs: Jā. Visīsākā nakts.
Anastasija: Un visi šūpojas tajā īsajā naktī?
Svinētājs: Nē. Gan jaunie, gan vecie ļaudis pulcējas pie ugunskura. Ņem pērnos vainagus. Tos met ugunī. Tikai jāiedomājas kāda vēlēšanās.
Anastasija: Kamēr tas deg, ja?
Svinētājs: Jā


Tā kā jūs mani jau pazīstat, man jāatrod kaut kas ēdams.


Anastasija: Sveiki! Kas jums te ir? Kāds tradicionālais ēdiens, ko es varētu pagaršot?
Pārdevēja: Šis ir sklandrausis, tradicionālais latviešu ēdiens ar burkānu un kartupeli. Šeit ir arī dažādi citi veidi. Ja nu kādam negaršo sklaundrausis, tad mums ir ar gaļu, ar biezpienu – salds un sāļš, un arī saldskābmaizīte.
Anastasija: Kas no šī visa man jāpagaršo?
Pārdevēja: Es domāju, ka šis noteikti [tradicionālais sklandrausis].
Anastasija: Es domāju, ka tas būs sāļš, bet nav! Tas ir salds. Burkāni.


Anastasija: Kur jūs dabūjāt šo tērpu?
Svinētājs: Tas ir mana tēta vecais kora tērps. Tradicionālais kora tērps. Es to velku, jo man tas labi izskatās. Vēl cepure un kaklauts.
Anastasija: Kāpēc jums patīk šī tradīcija?

Svinētājs: Nemelošu. Kad kļūstu vecāks, gribas iedzert.
Anastasija: Alus dēļ?
Svinētājs: Tieši tā!  Tā daļa man patīk. Un vēl ģimene, draugi, visi kopā.
Anastasija: Vai es izskatos pēc latvietes vai ukrainietes?
Svinētājs: Godīgi sakot, te ir tik daudz dažādu tērpu, ka nevaru pateikt. Es teiktu, ka ukrainiete, tās dzelteni zilās jostas dēļ. Jums ir jauks latviešu tērps.


Es zinu, ko sievietes tur dara. Viņas vij vītni no zariem un lapām. Arī tajā pusē sievietes gatavo tādu pašu vītni. Pēc stundas viņas tās savienos kopā, un būs viena liela lapu vītne. Mēs nedrīkstam pārtraukt viņu dziesmu, tāpēc mums tā jāklausās… stundu.


Anastasija: Kāpēc jums ir svarīgi svinēt Līgo svētkus?
Svinētāji: Tāpēc, ka tā ir latviešu tradīcija. Man tie ir mīļākie svētki.
Anastasija: Nevis Jaungads?
Svinētāji: Nē, Jaungads nav mīļāks. Šie svētki ir tik īpaši šai zemei ar tradīcijām, kuras citur nav sastopamas.


Šodien mēs visi kopā svinējām Līgo. Esmu iemīlējusies šajos svētkos, šajā dienā, lietās, tērpā, it visā. Vēlos pateikties visiem, kas man šodien pievienojās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti