Lielbritānijā latviešu kopu dziedātāji un dejotāji jau labu laiku ir cītīgi gatavojušies Jāņu festivālam, kas patlaban notiek Straumēnos. No tā neattur arī lielais ceļa gabals, kas jāmēro līdz mēģinājuma vietai un degvielas cenas. Plataču ģimenei ik nedēļu ceļā uz mēģinājumu pavada krietnu laiku:
“Mums kaut kāda pusotru stundu sanāk braukt. Tad mēs vēl vienu meiteni ņemam no Notingemas, un tad mums vēl sanāk 40 minūtes klāt. Garš tas ceļš sanāk, un tagad degvielas cenas arī tādas ir, kā ir,” atzina bērnu mamma Evija.
Pirms Jāņiem ir daudz darāmā – jāiztīra māja, jāizcep pīrāgi un plātsmaize, laicīgi jāsameklē ziedi vainagiem.
“Būs atkal jāsalasa vesels spainis ar puķēm, lai varam vainagus pīt. Tur nav puķes diez ko... Vienalga, mēs vienmēr esam ko atradušas,” sacīja Evija.
Evija strādā noliktavā, kur pēc apmācību pabeigšanas kļūs par savas grupas līderi, bet vakaros piepelnās, izvadājot ēdienu. Savukārt 16 gadus vecā Anete vēl mācās, taču 18 gadus vecā Ance pēc koledžas beigšanas vēlētos turpināt mācības Latvijā.
“Es [mēģināju iestāties] Stokholmas Ekonomikas augstsskolā. Šogad tā kā nesanāca, bet es mēģināšu atkal nākamgad,” apņēmības pilna ir Ance, kura vēlas pārcelties uz Latviju.
“Es jau domāju, ka Ance būs tā pirmā bezdelīga, kas aizlidos uz Latviju, jo viņa tik ļoti grib,” uzskata mamma Evija.
Arī jaunākā māsa Anete vēlas mācīties Latvijā: “Kaut kā tur tikšu, nezinu, kā. Sākumā varbūt vēl izmācīšos Anglijā, bet galamērķis ir Latvija! Ģimene tur ir un tuvu sirdij. Tur mēs dzimām, tā ir mūsu vietiņa, es tur jūtos drošāk.”
Ance atzina, ka spilgtākās bērnības atmiņas viņai saistās ar Latviju.
“Gan jau ka mamma sekos tām bezdelīgām, brālim jāpabeidz ir mācības un tad mēs varētu braukt,” sprieda Evija.
Abas meitas ar tautas dejām iepazinās, dzīvojot Latvijā.
“Anetei bija tikai kādi trīs gadi un Ancei bija pieci gadi, kad mēs vedām uz turieni. Patika, man pašai, kad skan latviešu tautas dejas, tad kājas cilājās. Tu nevari nosēdēt. Un tad viņas arī sāka tur iet, un viņām arī tas ir sirdī iekšā,” sacīja Evija.
“Nevar to nemaz izstāstīt vārdos, vienkārši – patīk dejot. Ļoti, ļoti patīk,” uzsvēra Anete.
“Un, kad uzvelc vēl tautastērpu, tad tu jūties savādāk pilnīgi. Nu jā...,” iebilda Evija.
